Turaidas pils – cietokšņa būvniecības sākums saistās ar kristietības ienākšanu Latvijā. Pils piedzīvojusi bruņotus konfliktus starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni. Par pili zobenus krustojuši gan poļu, gan zviedru, gan krievu karotāji. Pils apbūves senākās liecības saglabājušās no 13.gadsimta: Galvenais tornis un Torņveidīgais dienvidu korpuss. Savukārt Lielais pusapaļais tornis ir raksturīga 15.gadsimta būve, kas saistīta ar uguns šaujamieroču attīstību. Pēc 1776.gada ugunsgrēka pils izpostītās daļas līdz pagājušā gadsimta vidum vairs neatjaunoja. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā 1924.gadā tika pieņemts lēmums par Turaidas pilsdrupu iekļaušanu valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, un tikai 50.gados pamazām sākās atjaunošanas darbi. Turpat 30 gadus Turaidas pilī ir strādājusi arheoloģiskā ekspedīcija Dr. habil. hist. profesora Jāņa Graudoņa vadībā. Tās gaitā atrasta 4481 senlieta. Turaidas pils kļuvusi par arheoloģiski vispilnīgāk izpētīto pili Baltijas valstīs
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija