Nosaukums (latviešu):

Kokneses pilsdrupas

Autors:

Autors nav zināms

Izdevējs:

Riga : Emll Maurach, Buch-, Kunst- u. Musikalienhandlg.

Oriģināla radīšanas datums:

191X

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Kokneses pilsdrupas

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

Duna bei Koknehusen

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

Ruine Koknehusen

Autors:

Autors nav zināms

Izdevējs:

Riga : Emll Maurach, Buch-, Kunst- u. Musikalienhandlg.

Oriģināla radīšanas datums:

191X

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 atklātne

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Temats:

Atklātnes

Temats:

Daugava, upe

Temats:

Upes

Temats:

Viduslaiku pilis

Temats:

Klintis

Temats:

Kokneses viduslaiku pils (Latvija)

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Koknese (Aizkraukles novads, Latvija)

Anotācija (latviešu):

Valsts nozīmes kultūras piemineklis Kokneses pils bijusi Rīgas bīskapa, arhibīskapa un vasaļu pils. Pils celta uz senākā latgaļu pilskalna 13. gadsimta sākumā, kad tur valdīja Vesceke. Vesceke pats nodedzināja savu pili, kad uzbruka vāciešiem un devās prom uz Krievzemi. 1209. gadā bīskaps Alberts lika Kokneses nocietinājumus atjaunot, rezultātā uzceļot varenu pili. 1255. gadā pāvests Aleksandrs IV apstiprināja Koknesi kā arhibīskapam piederošu pili. Pilij bija vairāki lēņa turētāji. 13. gadsimtā pie pils sāka veidoties pilsapmetne, kurai 1277. gadā tiek apstiprinātas pilsētas privilēģijas. Kopš 1397. gadā arhibīskaps Johans V no Valenrodes paturēja visu pili tikai sev. Koknese pils kļuva par vienu no arhibīskapa galma pilīm, kurā viņš ar savu galmu uzturējās vasarās. 15. gadsimtā arhibīskaps pilī veica pārbūves darbus, uzcēla torni – tai skaitā Garo Heningu. Kad sabruka Livonijas valsts, Koknese ar tās pili nonāca Polijas pakļautībā. 17. gadsimtā pili vairākkārt iekaroja gan zviedri, gan poļi. Zviedri Koknesē valdīja līdz 1656. gadam, kad tos padzina krievu karaspēki, kuri sāka tur ierīkot eksportpreču centrālās noliktavas. Tomēr jau 1661. gadā Koknesē atkal valda zviedri. 17. gs. otrajā pusē daudzo karu rezultātā Koknese panīka. 1701. gadā pēc Spilves kaujas tika uzspridzināti abi Kokneses pils rietuma torņi. Kopš šā laika pils vairs netiek apdzīvota. Kopš 19. gadsimta beigām - 20. gadsimta sākuma Kokneses pilsdrupas kļuva par vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Pēc tam, kad tika uzpludināta HES ūdenskrātuve, ūdens līmenis pacēlās līdz pils pamatiem, tādēļ un 20. gadsimta 90. gadu beigās tika veikti pils pamatu stiprināšanas darbi

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Oriģināla novietojuma kods:

0919 Kokneses pagasts

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

56.638159,25.417525

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Atslēgvārds (latviešu):

Pilsdrupas

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/7777/

Vieta:

Kokneses pagasts (Kokneses novads)

Gads laika joslai:

1910

Izveidošanas datums:

06.06.2013

Labošanas datums:

11.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Tiesības nav skaidras

APLIS piekļuves tiesības:

Šī darba autortiesību un blakustiesību statusu ir vērtējusi organizācija, kas ir padarījusi darbu pieejamu, bet organizācija nespēja izdarīt pārliecinošu lēmumu attiecībā uz autortiesību statusu. Lai iegūtu papildinformāciju, lūdzu, sazinieties ar organizāciju, kas ir padarījusi darbu pieejamu. Šo darbu var brīvi lietot personiskai lietošanai, zinātniskam pētījumam vai pašizglītībai.

APLIS tiesību paziņojums:

Autortiesības nav noteiktas

APLIS piekļuves paziņojums:

Pieejams tīmeklī (bez iespējas lejupielādēt)

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/2413
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes