Komplekss izveidojies netālu no Tukuma, Slocenes upes krastā, 1544. gadā būvētās ordeņa saimniecības pils ietvaros. Sākotnēji to apjoza aizsardzības mūris, kura iekšpusē atradās koka saimniecības ēkas. Pēc Livonijas kara tajā izvietojās muižas centrs, kas pakāpeniski līdz 17. gadsimta beigām zaudēja savu aizsardzības būves nozīmi. To pielāgoja saimniecības vajadzībām, un 1677. gadā nocietinājuma mūrī uzcela jaunas caurbrauktuves ar vārtu torņiem. 1772. gadā tiem uzbūvēja mansarda jumtus. No 1841. gada līdz 1845. gadam uzbūvēja jauno dzīvojamo ēku pie ziemeļu sienas. Saimniecības ēkas pie aizsardzības mūra uzbūvētas no 18. līdz 19. gadsimtam. Austrumu sienai piekļāvās vēršu kūts, spirta brūzis, alus brūzis un kūts, ziemeļu sienai zirgu stallis, klēts, bet pie rietumu sienas atradās divas klētis. 1848. gadā muižu nopirka Matiass Dītrihs Reinholds fon der Reke. Šī dzimta ir pēdējā, kam Šlokenbeka piederēja. 20. gadsimta 30. gados šeit atradās mežniecība. Bet pēc Otrā pasaules kara to apsaimniekoja ceļu celtniecības organizcija. 1980. gados veikta muižas kompleksa rekonstrukcija. Šlokenbekas muiža ir vienīgais saglabājies nocietinātās muižas paraugs Latvijā
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija