Rīgas iela Cēsīs ap 1958. gadu. Cēsis dibinātas 1206.gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā. Liecības par apdzīvotību Cēsīs sastopamas sākot no IV gs. Straujāko attīstību Cēsis piedzīvoja Livonijas laikos, kad pilsēta izveidojās par Livonijas galvaspilsētu un Vidzemes galveno attīstības centru. 1323.gadā Cēsis iegūst pilsētas tiesības. 1367.gadā Cēsis iestājas Hanzas pilsētu veidotajā Ķelnes konfederācijā. Cēsu pilsētas galvenās vērtības ir tās parki un dārzi, kultūrtūrisma un sporta infrastruktūra, vairāk kā 10 ūdenskrātuves, tīra vide. Daļa pilsētas - 1.8 km2 atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kas ir nacionālas nozīmes aizsargājama dabas teritorija. Cēsu kultūrvidi ietekmē kultūrvēsturiskais mantojums, kuru veido gan Cēsu viduslaiku pils, Cēsu vecpilsēta ar saglabājušos ielu tīklu un mūra un koka apbūvi, gan Gaujas krastos būvētās koka villas, gan senās muižas. Svētā Jāņa baznīca, līdztekus viduslaiku pilij ir otrs ievērojamākais arhitektoniskais objekts Cēsīs un viens no vecākajiem viduslaiku arhitektūras pieminekļiem Latvijā. tiek uzskatīts, ka Baznīca celta no 1283. līdz 1287.gadam, otrā Rīgas arhibīskapa Johanna fon Luves valdīšanas laikā. Tās celšanu vadījis ordeņa mestrs Vilekins fon Endorps. Par baznīcas darbības sākumu tiek uzskatīts 1284.gada 24. jūnijs, kad tā iesvētīta. Baznīca nosaukta Jāņa Kristītāja vārdā un bijusi Livonijas ordeņa doma baznīca
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija