Pārlocīta papīra lapa, visas lappuses aizpildītas ar tekstu rokrakstā krievu valodā.
Zīmējumi: 1. lappuses augšējā malā zaļa vinjete er etnogrāfisku vainagu centrā, apakššējā malā - etnogrāfisks ornaments.
2. lappuses augšējā malā - šaura sarkana lenta, apakššejā malā - lauku sēta ar divām ēkām mežu ielokā.
3. lappusē augšējā malā etnogrāfiska josta, apakššejā malā - lauku sēta pakalnu ielokā.
4. lappusē augšējā malā - zaļa lenta, apakšējā malā - Vecrīgas siluets.
Nosūtījis Eduards Sidrabs 1950. gada 5. februārī no cietuma Maskavā sievai Elzai Latvijā. Saturā - par saņemtajām vēstulēm un pastkartēm; par veselības stāvokli.
Anotācija (latviešu):
E. Sidrabs dzimis 1898. gada 18. novembrī Rīgā mācās B. Blūma mākslas skolā, papildinās pie gleznotāja Ludolfa Liberta. Pēc 1. pasaules karā gūtā smagā ievainojuma strādā ar kreiso roku. 20. gs. 20. - 30. gados darbojas mākslinieku apvienībās "Radigars" un "Zaļā Vārna". No 1944. gada ir LPSR Mākslinieku savienības biedrs.1949. gada 28. janvārī arestēts un 27. augustā notiesāts uz 10 gadiem ieslodzījuma labošanas darbu nometnē par nacistu okupācijas laika laikraksta korespondenta Jāņa Buduļa slēpšanu un dokumentu sagādāšanu. Ieslodzījumā atradies cietumā Maskavā, Ozerlagā (Irkutskas apgabals, KPFSR), Komi APSR - Vorkutā un Intā. E. Sidrabs kļūst pazīstams, kad 1956. gadā Intā pēc atbrīvošanas veido pieminekli "Dzimtenei" nometnē mirušajiem baltiešiem. Pēc atgriešanās Latvijā strādā gan cilnī, gan apaļskulptūrā, izmantojot koku, šamotu, terakotu. Izpilda vairākus pasūtījumus tēlniecības darbiem Līksnas, Viļakas un Daugavpils baznīcās.
E. Sidrabs mirst 1963. gada 17. septembrī.