Reijera patversme celta 1888. gadā. Tā atrodas Zemgales prospekta (agrākā Aleksandra prospekta) un Palīdzības ielas stūrī. Tās plašajā dārzā senāk atradās kapsēta un 1831. gada holēras upuru apbedīšanas vieta. Iepretī Reijera patversmei prospekta apstādījumu laukumā 1921. gadā uzstādīja pieminekli uz kopkapa, kurā apbedīti 1919. gada 30 neuzzinātie lielinieku terora upuri. Ēka saglabājusies līdz mūsdienām. Tai bijis dažāds pielietojums. Kādu laiku tajā atradās Jelgavas vakara maiņu vidusskola.
Lietuvas ielā, Sv. Jāņa kapos, 1746. gadā uzcēla koka baznīcu. 1845. gadā ar birģermeistara Kloka novēlētu kapitālu vecās baznīciņas vietā uzcēla mūra ēku ar mazu tornīti. 1861. gadā baznīca dabūja atsevišķu mācītāju un no 1872. gada saucās Sv. Jāņa baznīca. 1882. gadā baznīcu paplašināja un piebūvēja slaidu torni. Baznīcas ēka ir viena no nedaudzajām celtnēm, kas saglabājusies pēc Otrā pasaules kara un darbojas vēl mūsdienās
Anotācija (latviešu):
Akadēmijas (Palejas) ielas un Driksnas (Veismaņa, vēl agrāk Katrīnas) ielas stūrī 1699. gadā uzbūvēja mūra namu, ko licis celt Holandes tirgonis Ihuka. Nams celts 17. gadsimta holandiešu gaumē ar augstām izrotātām ģēvelēm un deviņrūtainiem logiem. Namu ieguva Jelgavas pilsgalms. Vēlāk īpašnieki vairākkārt mainījās. 1780. gadā nams tika ierīkota par muižnieku jaunavu patversmi, jeb Katrīnas patversmi. Celtne simtiem gadu tika uzturēts pirmatnējā izskatā. Otrā pasaules karā to nopostīja
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija