Pārlocīta papīra lapiņa, visas lappuses aizpildītas krievu valodā rokrakstā ar tinti.
Zīmējumi: 1. lappuse - augšējā malā lapu koku mežs ar nelielu egļu pudurīti vidū, pār kuru spīd saule; apakšējā malā etnogrāfiska josta ar pūpolzariem.
2. lappusē - augšējā malā ciems ar ceļu priekšpusē, pa kuru pārvietojas lopi un cilvēkil apakšējā malā - lauru lapu zars ar sarkanu lentu.
3. lappusē - augšējā malā vinjete ar mazu, spārnus izpletušu putniņu vidū; apakšējā malā - ainava ar ezeru centrā, ap to koki, pie ezera laiva ar cilvēku tajā.
4. lappusē - augšējā malā - aprakstītas papīra lapas, krūze ar zīmēšanas piederumiem un kokle uz zaļumu fona; apakšējā malā - raibi ziedi un maza tautumeitas figūra.
Nosūtījis Eduards Sidrabs 1950. gada 12. februārī no cietuma Maskavā sievai Elzai Latvijā. Saturā - par zīmēta portreta nosūtīšanu.
Anotācija (latviešu):
E. Sidrabs dzimis 1898. gada 18. novembrī Rīgā mācās B. Blūma mākslas skolā, papildinās pie gleznotāja Ludolfa Liberta. Pēc 1. pasaules karā gūtā smagā ievainojuma strādā ar kreiso roku. 20. gs. 20. - 30. gados darbojas mākslinieku apvienībās "Radigars" un "Zaļā Vārna". No 1944. gada ir LPSR Mākslinieku savienības biedrs.1949. gada 28. janvārī arestēts un 27. augustā notiesāts uz 10 gadiem ieslodzījuma labošanas darbu nometnē par nacistu okupācijas laika laikraksta korespondenta Jāņa Buduļa slēpšanu un dokumentu sagādāšanu. Ieslodzījumā atradies cietumā Maskavā, Ozerlagā (Irkutskas apgabals, KPFSR), Komi APSR - Vorkutā un Intā. E. Sidrabs kļūst pazīstams, kad 1956. gadā Intā pēc atbrīvošanas veido pieminekli "Dzimtenei" nometnē mirušajiem baltiešiem. Pēc atgriešanās Latvijā strādā gan cilnī, gan apaļskulptūrā, izmantojot koku, šamotu, terakotu. Izpilda vairākus pasūtījumus tēlniecības darbiem Līksnas, Viļakas un Daugavpils baznīcās.
E. Sidrabs mirst 1963. gada 17. septembrī.