Pārlocīta papīra lapiņa, visas lappuses aizpildītas krievu valodā rokrakstā ar tušu.
Zīmējumi: 1. lappuse - augšējā malā Maskavas Kremlis; apakšējā malā ziedveida rotājums.
2. lappusē - augšējā malā etnogrāfiska josta; apakšējā malā māla vāze ar ziediem.
3. lappusē - augšējā malā saule, ko daļēji aizsedz sarkanas krāsas karogs; apakšējā malā ieskicētas kalnu aprises, kreisā pusē palma, labā pusē cipreses.
4. lappusē - augšējā malā - daļēji redzama saule un putnu silueti; apakšējā malā Vecrīgas panorāma.
Nosūtījis Eduards Sidrabs 1950. gada 28. martā no cietuma Maskavā sievai Elzai Latvijā. Saturā - par fotogrāfiju saņemšanu; par atļauju vēstules rakstīt un saņemt tikai divreiz mēnesī; apsveikums 1. Maija svētkos.
Anotācija (latviešu):
E. Sidrabs dzimis 1898. gada 18. novembrī Rīgā mācās B. Blūma mākslas skolā, papildinās pie gleznotāja Ludolfa Liberta. Pēc 1. pasaules karā gūtā smagā ievainojuma strādā ar kreiso roku. 20. gs. 20. - 30. gados darbojas mākslinieku apvienībās "Radigars" un "Zaļā Vārna". No 1944. gada ir LPSR Mākslinieku savienības biedrs.1949. gada 28. janvārī arestēts un 27. augustā notiesāts uz 10 gadiem ieslodzījuma labošanas darbu nometnē par nacistu okupācijas laika laikraksta korespondenta Jāņa Buduļa slēpšanu un dokumentu sagādāšanu. Ieslodzījumā atradies cietumā Maskavā, Ozerlagā (Irkutskas apgabals, KPFSR), Komi APSR - Vorkutā un Intā. E. Sidrabs kļūst pazīstams, kad 1956. gadā Intā pēc atbrīvošanas veido pieminekli "Dzimtenei" nometnē mirušajiem baltiešiem. Pēc atgriešanās Latvijā strādā gan cilnī, gan apaļskulptūrā, izmantojot koku, šamotu, terakotu. Izpilda vairākus pasūtījumus tēlniecības darbiem Līksnas, Viļakas un Daugavpils baznīcās.
E. Sidrabs mirst 1963. gada 17. septembrī.