LV | EN
Nosaukums:
Rīga. Nikolaja iela
Oriģināla radīšanas datums:
[190-]
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Atklātne


Metadati

Nosaukums:
Rīga. Nikolaja iela
Oriģināla radīšanas datums:
[190-]
Anotācija:
Latvijas Nacionālā teātra būvdarbi sākās 1899. gada jūnijā. Nepateicīgs bija gruntsgabala novietojums ar Nikolaja ielas kraso slīpumu uz leju, tikai 30 metru attālumā no Nikolaja tilta. Grunts izpēte liecināja, ka ēkas galvenā daļa atrodas virs vecās nocietinājuma bedres, uz smiltīm. Pāri visam kā pildījums uzbērta zeme, zāģskaidas u.c. materiāli. Lai neitralizētu plūstošās smiltis, ēkas pamatos tiek guldīti 1493 pāļi. Lai izvairītos no iespējamā gruntsūdeņu mitruma, ar tolaik populāro portlandcementu noklāja pagraba sienas. Sienas mūrēja no ķieģeļiem kaļķu javā, pagraba griesti bija velvēti. Jumta konstrukcija sastāvēja no sešām dzelzs stiegrām, pie kurām bija piekārti pēc angļu sistēmas veidoti koka griesti. Teātra ēka tika uzcēlta tehniski augstā līmenī, jo tolaik izveidotā vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēma darbojās vēl 20.gadsimta otrajā pusē. Dzelzs priekškaru izgatavoja Rīgas rūpnīcā "R.H.Mantel" un tas kalpoja līdz pat teātra rekonstrukcijai 21.gadsimta sākumam. Latvijas Nacionālā teātra ēku pabeidza 1902. gadā. Tā ir valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis - raksturīgs eklektisma paraugs. 1918. gada 18. novembrī teātra ēkā tika proklamēta Latvijas Republika. LSPR Valdības priekšsēdētājs Pēteris Stučka ar 1919. gada 8. februāra dekrētu par teātru nacionalizāciju šo ēku piešķīra latviešu Strādnieku teātrim (Strādnieku teātra statūti pieņemti, t.i. tas dibināts 1917. gada 17. jūlijā), tā vadību uzticot Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājam rakstniekam Andrejam Upītim un nodrošinot regulāru finansējumu no valsts budžeta. 1919. gada 23. septembrī tika izdots Latvijas izglītības ministrijas rakstniecības un teātra nodaļas vadītāja Jāņa Akuratera rīkojums par Nacionālā teātra kā valsts teātra dibināšanu. Izglītības ministrijā tika izveidota īpaša komisija, kuras uzdevums bija reorganizēt Strādnieku teātri un tiek mainīts arī teātra nosaukums uz "Latvijas Nacionālais teātris". Notikumus aizkavēja Bermontiāde, taču 1919. gada 30. novembrī ar R.Blaumaņa lugas "Ugunī" pirmizrādi (no Krievijas atbraukušā Alekša Mierlauka režijā) tiek atklāts Latvijas Nacionālais teātris. 1921. gada rudenī par Nacionālā teātra direktoru uz četriem gadiem kļuva Rainis. Teātrī strādā tādi ievērojami režisori kā, piemēram, Biruta Skujeniece, Ernests Feldmanis, Aleksis Mierlauks, Alfreds Amtmanis-Briedītis, Ernests Feldmanis u.c.
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija
Oriģināla novietojuma kods:
R0202 Rīga
Objekta piegādātājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Pieder kolekcijai:
Zudusī Latvija
Alternatīvais nosaukums:
Rīga. Nikolaja bulvāris
Alternatīvais nosaukums:
Riga. Nikolaiboulevard
Alternatīvais nosaukums:
Рига. Николаевская
Apjoms:
1 atklātne
Priekšmets:
Atklātnes
Priekšmets:
Ielas
Priekšmets:
Ielu dzelzceļi
Priekšmets:
Teātri
Priekšmets:
Latvijas Nacionālais teātris
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Latvija
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Rīga (Latvija)
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Vecrīga (Rīga, Latvija)
Fiziskais datu nesējs:
Papīrs
Tīmekļa saite:
http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/11915/
Vieta:
Rīga
Gads laika joslai:
1900
Izveidošanas datums:
07.06.2013
Labošanas datums:
07.06.2013
Autortiesības:
Ir aizsargāts ar autortiesībām
Piekļuves tiesības:
Pieejams tīmeklī
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Atklātne
URI:
https://dom.lndb.lv/data/obj/3106
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. R0202_025_0_work.jpg 244.14 KB 4e8c3b22f64d60ed78b1ea2b08286f76 Lejupielādēt Atvērt
2. R0202_025_1_work.jpg 171.69 KB cc119b6e95ac6ec5d668054f0afda382 Lejupielādēt Atvērt

Arhīvdatnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash
1. R0202_025_0.jpg 106.68 KB 03f0faad69c2985678b22e171fc935f2
2. R0202_025_1.jpg 73.31 KB b8fc2552170a4de5024ce87763effc0a

Lūdzu uzgaidiet