Nosaukums:

Rīga. Nikolaja iela

Oriģināla radīšanas datums:

[190-]

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums:

Rīga. Nikolaja iela

Oriģināla radīšanas datums:

[190-]

Anotācija (latviešu):

Latvijas Nacionālā teātra būvdarbi sākās 1899. gada jūnijā. Nepateicīgs bija gruntsgabala novietojums ar Nikolaja ielas kraso slīpumu uz leju, tikai 30 metru attālumā no Nikolaja tilta. Grunts izpēte liecināja, ka ēkas galvenā daļa atrodas virs vecās nocietinājuma bedres, uz smiltīm. Pāri visam kā pildījums uzbērta zeme, zāģskaidas u.c. materiāli. Lai neitralizētu plūstošās smiltis, ēkas pamatos tiek guldīti 1493 pāļi. Lai izvairītos no iespējamā gruntsūdeņu mitruma, ar tolaik populāro portlandcementu noklāja pagraba sienas. Sienas mūrēja no ķieģeļiem kaļķu javā, pagraba griesti bija velvēti. Jumta konstrukcija sastāvēja no sešām dzelzs stiegrām, pie kurām bija piekārti pēc angļu sistēmas veidoti koka griesti. Teātra ēka tika uzcēlta tehniski augstā līmenī, jo tolaik izveidotā vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēma darbojās vēl 20.gadsimta otrajā pusē. Dzelzs priekškaru izgatavoja Rīgas rūpnīcā "R.H.Mantel" un tas kalpoja līdz pat teātra rekonstrukcijai 21.gadsimta sākumam. Latvijas Nacionālā teātra ēku pabeidza 1902. gadā. Tā ir valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis - raksturīgs eklektisma paraugs. 1918. gada 18. novembrī teātra ēkā tika proklamēta Latvijas Republika. LSPR Valdības priekšsēdētājs Pēteris Stučka ar 1919. gada 8. februāra dekrētu par teātru nacionalizāciju šo ēku piešķīra latviešu Strādnieku teātrim (Strādnieku teātra statūti pieņemti, t.i. tas dibināts 1917. gada 17. jūlijā), tā vadību uzticot Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājam rakstniekam Andrejam Upītim un nodrošinot regulāru finansējumu no valsts budžeta. 1919. gada 23. septembrī tika izdots Latvijas izglītības ministrijas rakstniecības un teātra nodaļas vadītāja Jāņa Akuratera rīkojums par Nacionālā teātra kā valsts teātra dibināšanu. Izglītības ministrijā tika izveidota īpaša komisija, kuras uzdevums bija reorganizēt Strādnieku teātri un tiek mainīts arī teātra nosaukums uz "Latvijas Nacionālais teātris". Notikumus aizkavēja Bermontiāde, taču 1919. gada 30. novembrī ar R.Blaumaņa lugas "Ugunī" pirmizrādi (no Krievijas atbraukušā Alekša Mierlauka režijā) tiek atklāts Latvijas Nacionālais teātris. 1921. gada rudenī par Nacionālā teātra direktoru uz četriem gadiem kļuva Rainis. Teātrī strādā tādi ievērojami režisori kā, piemēram, Biruta Skujeniece, Ernests Feldmanis, Aleksis Mierlauks, Alfreds Amtmanis-Briedītis, Ernests Feldmanis u.c.

Oriģināla turētājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Oriģināla novietojuma kods:

R0202 Rīga

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Alternatīvais nosaukums:

Rīga. Nikolaja bulvāris

Alternatīvais nosaukums:

Riga. Nikolaiboulevard

Alternatīvais nosaukums:

Рига. Николаевская

Fiziskais raksturojums:

1 atklātne

Temats:

Atklātnes

Temats:

Ielas

Temats:

Ielu dzelzceļi

Temats:

Teātri

Temats:

Latvijas Nacionālais teātris

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Rīga (Latvija)

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vecrīga (Rīga, Latvija)

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/11915/

Vieta:

Rīga

Gads laika joslai:

1900

Izveidošanas datums:

07.06.2013

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/3106
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Arhīvdatnes