Pirmā baznīca celta no koka 1252. gadā, tagadējais mūra dievnams būvēts 1665.gadā, tas dedzis un atkal atjaunots un pārbūvēts. Baznīcā atrodas vairāki nozīmīgi mākslas pieminekļi – altāris un kancele, ērģeles ar prospektu un luktu gleznojumiem. Baznīcā kristīts Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers. Padomju laikos šeit bija muzejs un koncertzāle. Leģenda vēsta par dievbijīgu meiteni Katrīnu, kura krājusi naudu pilsētas baznīcas būvei, taču apmelota un sodīta uz moku rata par sakariem ar nelabo. Pēc nāves reabilitēta, pasludināta par svēto, un viņas vārdā nosaukta draudze un baznīca. Ar mocekļa kroni galvā, moku ratu un zobenu rokās viņa attēlota medaljonā virs baznīcas sānu ieejas, kas ir tagadējais Kuldīgas ģerbonis