Nosaukums (latviešu):

Daugava. Staburags

Autors:

Autors nav zināms

Izdevējs:

Rīga : R. Belmaņa apgadibā

Oriģināla radīšanas datums:

192X

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Daugava. Staburags

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

182. Daugava. Latvijas skati. Staburags

Autors:

Autors nav zināms

Izdevējs:

Rīga : R. Belmaņa apgadibā

Oriģināla radīšanas datums:

192X

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 atklātne

Fiziskais raksturojums (latviešu):

13,7 x 8,8 cm

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Temats:

Atklātnes

Temats:

Daugava, upe

Temats:

Upes

Temats:

Klintis

Temats:

Staburags (Latvija)

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Staburaga pagasts (Aizkraukles novads, Latvija)

Anotācija (latviešu):

Staburags bija apmēram 18,5 metrus augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas kanjonveida ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, 1 kilometru lejpus Vīgantes, 9 kilometrus augšpus Kokneses. No karbonātiskajiem pazemes ūdeņiem, kas kraujā izplūda kā avoti, izgulsnējoties kalcītam un pārkaļķojoties augiem, veidojās avotkaļķu tufa izcilnis – Staburadze. Tās šunakmens veidojās aizvien lielāks un ik pēc 300 gadiem no sava smaguma nolūza, lai atkal augtu no jauna. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzstādināšanas 1966. gadā Staburags tika applūdienāts. Latvija zaudēja vienu no izcilākajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem kopā ar retu augu sugām tā tuvumā

Anotācija (latviešu):

„klasiska vieta, kurā attaisnojas tautas apgalvojums, ka akmeņi aug... No vairākus desmitus augsta dolomītu krasta, metru 10 no virsas skaitot, iztek spēcīgs avots. Pašreiz tas sadalās divās daļās – viena novadīta uz nelielu dobi..., otra krīt no daži desmiti metru augstas avotkaļķu klints. Krītot ūdens sašķīst pilienos, ar ko daļa šķīdinātās ogļskābās gāzes izplūst. Plašais sūnu pārklājs, pa kuru lēnām slīd šie pilieni, izlieto daļu ogļskābes asimilācijai. Ar šādiem ogļskābes zaudējumiem avota ūdenī ļoti vājinās kaļķu šķīšanas spējas. Ap sūnām un aļģēm caur to bagāti nosēžas kaļķu daļas, krājas avotkaļķi”. Avots: E.Rozenšteins, Z.Lancmanis. Mūsu avotkaļķi // Ekonomists.-1924.gada 1.novembris. Nr.21.

Oriģināla turētājs (*):

Ivars Pēteris Gailītis

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Objekta piegādātājs:

Pļaviņu novada bibliotēka

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/13355/

Vieta:

Staburaga pagasts (Jaunjelgavas novads)

Gads laika joslai:

1925

Izveidošanas datums:

07.06.2013

Labošanas datums:

11.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Tiesības nav skaidras

APLIS piekļuves tiesības:

Šī darba autortiesību un blakustiesību statusu ir vērtējusi organizācija, kas ir padarījusi darbu pieejamu, bet organizācija nespēja izdarīt pārliecinošu lēmumu attiecībā uz autortiesību statusu. Lai iegūtu papildinformāciju, lūdzu, sazinieties ar organizāciju, kas ir padarījusi darbu pieejamu. Šo darbu var brīvi lietot personiskai lietošanai, zinātniskam pētījumam vai pašizglītībai.

APLIS tiesību paziņojums:

Autortiesības nav noteiktas

APLIS piekļuves paziņojums:

Pieejams tīmeklī (bez iespējas lejupielādēt)

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/3168
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes