Lejasciems ir ciems, Lejasciema pagasta centrs. Tas atrodas netālu no divām upēm - Tirzas un Gaujas, kas senāk kalpoja kā svarīgi ūdensceļi. Lejasciemu 1867. gadā dibināja Baltijas domēņu valde uz valstij (Krievijas impērijai) piederējušās Lejasmuižas zemes. Dažus gadus vēlāk - 1873. gadā - Lejasciems ieguva miesta statusu. Drīz pēc Latvijas valsts nodibināšanas, 1922. gadā, tika izveidota Lejasciema pašvaldība, bet 1928. gadā Lejasciems tika pasludināts par pilsētu. Apmēram pēc desmit gadiem Lejasciems ieguva arī ģerboni, kas, simbolizējot Gauju, tika izveidots ar horizontālu zilu joslu vidū, bet apkārt pamatne zelta krāsā. Tas apzīmēja zelta laukus upes krastos. Lejasciems bija nozīmīgs administratīvais centrs un tajā attīstījās tirdzniecība. Taču, kad tika uzbūvēts Pļaviņu - Gulbenes - Valkas dzelzceļš, saimnieciskās aktivitātes pārvietojās tuvāk tam un Lejasciems panīka. 1935. gadā pilsētā bija palikuši tikai 466 iedzīvotāji. 1939. gadā Lejasciems zaudēja pilsētas statusu. 1944. gadā gāja bojā liela daļa no Lejasciema vēsturiskā centra līdz ar baznīcu. attainots skats uz Lejasciemu no tilta pār Tirzas upi aptuveni 20. gasimta 20. gados
Anotācija (latviešu):
Tirza ir 80 kilometrus gara Gaujas labā pieteka, kas plūst caur Cēsu, Madonas un Gulbenes novadiem.