Vilhelma Ķuzes saldumu kiosks | LNB Digitālā bibliotēka

Metadati

Nosaukums:: Vilhelma Ķuzes saldumu kiosks
Oriģināla radīšanas datums:: [193-]
Anotācija (latviešu):: Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gadā Zaubes pagasta “Inģistēnos”. Pēc Cēsu skolas beigšanas viņš vairākus gadus strādā par palīgskolotāju Jaunpils draudzes skolā, līdz 22 gadu vecumā sāk darbu Rīgā – Oto Farbes fabrikā par grāmatvedi. 1906. gadā Ķuze noīrē telpas Rīgā, Laboratorijas ielā 7, un atver pārtikas veikalu, taču tas nes vienīgi zaudējumus, un drīz vien veikalu nākas slēgt. 1910. gadā viņš noīrē telpas Avotu ielā 16 un atver nelielu konditoreju. Jau pēc gada lietas iet tik labi, ka uzņēmējs nopērk arī otru namu Krāsotāju ielā 25 un ierīko tur nelielu konfekšu darbnīcu. Vēl pēc gada Ķuze iegādājas pirmās šokolādes mašīnas un sāk ražot šokolādi. 1914. gadā fabrikā ir nodarbināti jau 60 cilvēki. šis ir uzskatāms par slavenās Latvijas saldumu impērijas pirmsākumu. Pirmā pasaules kara laikā Ķuze uzņēmumu evakuēja uz Krieviju. No 1915. līdz 1920. gadam Vilhelma Ķuzes fabrika strādā Maskavā. Atgriezies Rīgā, viņš atrod savus īpašumus izpostītus, taču, saņēmis kredītu, jau 1920. gadā atjauno uzņēmuma darbību. Vilhelms Ķuze lielu uzmanību pievērš ne vien produkcijas kvalitātei, bet arī tās noformējumam un reklāmai. Ķuzes saldumiem ir gaumīgi, koši, mākslinieciski noformēti iesaiņojumi, kā arī ļoti plašs sortiments – konfektes, šokolādes, cepumi, vafeles, kafija. Savos ziedu laikos dienā uzņēmums saražoja ap 5000 kilogramiem dažādu saldumu un produkcijas sortiments ir ap 500 dažādu šķirņu. Preču apgrozījums sasniedz ap 2,5 miljoniem latu gadā. 1936. gadā uzņēmumā strādā 518 cilvēki. Fabrikai ir sava ķīmijas laboratorija, kas pārbauda izejvielas, īpaši degustatori testē preču garšas īpašības, rūpnīcai ir kartonāžas darbnīca, kas rūpējas, lai iesaiņojums būtu oriģināls un estētisks. Pēc 1940. gada jūnija bagātā rūpnīca tiek brutāli nacionalizēta, savukārt tās izveidotāju Vilhelmu Ķuzi izsūta uz Sibīriju, kur viņš 1941. gadā nomirst Soļikamskā. Līdz ar padomju varu slavenais Ķuzes zīmols tiek nežēlīgi iznīcināts – fabriku pārdēvē par “17. jūniju”, un tā turpina darbu visus padomju gadus
Anotācija (latviešu):: Ķuzes vārds atkal ieskanējās 2004. gadā, kad Vecrīgā, Jēkaba ielā, atklāja kafejnīcu un veikalu Vilhelma Ķuzes vārdā. V. Ķuzes tradīciju turpinātājs ir Māris Gulbis, kuram Ķuzes mazmazdēls, Ņujorkā dzīvojošs jurists Māris Veidemanis, ir atļāvis patentēt sava senča zīmolu
Oriģināla turētājs:: Dainis Punculs
Objekta piegādātājs:: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Pieder kolekcijai:: Zudusī Latvija (Kolekcija)
Pieder kolekcijai:: Industriālais mantojums (Kolekcija)
Fiziskais raksturojums:: 1 atklātne
Fiziskais raksturojums:: 8,5 x 13,5 cm
Temats:: Atklātnes
Temats:: Sievietes
Temats:: Tautastērps
Temats:: Portreti
Temats:: Mazumtirdzniecības veikali
Ģeogrāfiskais nosaukums:: Latvija
Fiziskais datu nesējs:: Papīrs
Atslēgvārds (latviešu):: Cilvēks
Daļa no:: V.Ķuze/17.jūnijs/Staburadze - Nav autora (Notikums)
Tīmekļa saite:: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14303/
Gads laika joslai:: 1930
Izveidošanas datums:: 07.06.2013
Labošanas datums:: 30.08.2022
APLIS autortiesību statuss:: Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:: Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:: Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:: Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Resursa virstips:: Attēls
Resursa tips:: Atklātne
URI:: https://dom.lndb.lv/data/obj/3503
RDF dati | XML dati

Metadati

Pieejamās datnes

Arhīvdatnes

Lūdzu uzgaidiet