Melnavas muiža celta 19. gadsimtā. Malnavas muiža dokumentos minēta 1774. gadā. Zināms, ka līdz 1724. gadam tā piederēja Hilzenu ģimenei, kas cēlusies Vācijā no bruņiniekiem, kuri Latvijā ieceļojuši jau 13. gadsimta sākumā un pārpoļojušies. 18. gadsimtā Malnava nonāca grāfa Šadurska rokās. Viņa laikā tā tika pārveidota: galvenajai muižas ēkai piebūvēja trešo stāvu, arī muižas Z un D bloki tika pārbūvēti, pārbūvēja arī jumtu. 1878. gadā Malnavas muiža ar 10 410 desetīnām zemes jau pieder Juliusam von der Roppam, bet 1906. gadā jau S.F.Agarkovam. 1905. gadā dedzināta. Īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma (pirms 1914. gada) Agarkovs pārdod Malnavas muižu Krievijas cara armijas ģenerālleitnanta Ivana Nikolaja d. Svečina sievai Ļubovai Aleksandra meitai Svečinai
Anotācija (latviešu):
Malnavas muiža pirmā pasaules kara laikā bija ļoti izpostīta; muižas ēka daļēji sagrauta, iznīcināti lopi, saimniecības inventārs, sēkla. Otrā pasaules kara laikā tikusi spridzināta. Malnavas muiža 1920. gados tiek pārtaisīta par skolas ēku. 1921. gada 10. oktobrī svinīgi tika atklāta Latgales lauksaimniecības vidusskola