Rēzekne. Ainava pie pilsdrupām | LNB Digitālā bibliotēka

Metadati

Nosaukums:: Rēzekne. Ainava pie pilsdrupām
Autors:: Vīburs, Krišjānis
Oriģināla radīšanas datums:: [193-]
Anotācija (latviešu):: Ainava pie pilsdrupām Rēzeknē aptuveni 1930. gados
Anotācija (latviešu):: No 9. līdz 13. gadsimtam uz pakalna upes krastā atradās nocietināta seno latgaļu pils. 1285. gadā Rozitten pili uzcēlis vācu ordeņmestrs Šurborgas Vilhelms un tā bija celta kā Livonijas ordeņa fogota rezidence. 13. gadsimta beigās šajā vietā Livonijas ordeņa bruņinieki uzbūvēja divstāvu akmens pili, kuras galvenajā daļā bija trīs korpusi un trīsstāvu torņi. Lai iekļūtu pilī, vajadzēja pāriet pār paceļamo tiltu, iziet caur trim dzelzs vārtiem un pa ceļam, kas veda gar austrumu puses sienu, ieiet forburgā (priekšpilī). Tā kā pils bija stratēģiski nozīmīgs objekts, to ieņemt tīkoja krievi, lietuvieši, poļi, bet pilnībā nojauca zviedri 1656.–1660. gadā. Pēc tam kā cietoksni to vairs neatjaunoja. Sākot ar 1712. gadu apkārtējiem iedzīvotājiem tika oficiāli ļauts izmantot akmeņus no pils sienām savu māju un saimniecības ēku pamatu būvniecībai
Anotācija (latviešu):: Vēsturnieki apgalvo, ka paugurainais apvidus upes līkumā bija apdzīvots jau sirmā senatnē. No 13. līdz 16. gadsimtam pašreizējā Rēzeknes teritorija bija Livonijas valsts pils novada centrs. Pirmo reizi rakstos mūsu pilsēta minēta 1285. gadā ar nosaukumu „Rositten”
Anotācija (latviešu):: No 1582. gada Rēzekne bija Polijas – Lietuvas kņazistes sastāvā. 1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas Rēzekne kļuva par Krievijas impērijas daļu. Rēzeknes attīstību būtiski ietekmēja 1836. gadā šosejas Sanktpēterburga – Varšava būvniecība, bet vēlāk - 1860. gadā arī dzelzceļa līnijas Sanktpēterburga - Varšava būvniecība un 1904. gadā līnijas Ventspils – Ribinska būvniecība. Brīvvalsts laikā Rēzekne bija apriņķa pilsēta, un 1939. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 13,3 tūkstošus. Rēzeknieši galvenokārt strādāja nelielos rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumos, kā arī dzelzceļa transporta jomā. Šajā laikā Rēzekne kļuva par Latgales novada kultūras centru. Otrā pasaules kara laikā lielākā daļa sabiedrisko un dzīvojamo ēku Rēzeknē tika nopostītas, tāpēc pēc kara beigām nācās gandrīz pilnībā atjaunot kara sagrauto pilsētu. Šodien Rēzekne ir Latgales kultūras un izglītības centrs. Tā ir daudznacionāla pilsēta, kurā dzirdamas daudzas valodas un te draudzīgi sadzīvo dažādu tautību pārstāvji. Rēzekne ir pilsēta, kurā cilvēki dzīvo ar ticību sirdī un, iespējams, tāpēc Rēzeknei raksturīgas dzidrās baznīcas zvanu skaņas
Oriģināla turētājs:: Māris Locs
Objekta piegādātājs:: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Pieder kolekcijai:: Zudusī Latvija (Kolekcija)
Izdevējs:: Rīga : Fotobrom
Fiziskais raksturojums:: 1 atklātne
Temats:: Atklātnes
Temats:: Pilsētas
Temats:: Upes
Temats:: Katoļu baznīcu ēkas
Temats:: Viduslaiku pilis
Temats:: Rēzeknes viduslaiku pils (Latvija)
Ģeogrāfiskais nosaukums:: Latvija
Ģeogrāfiskais nosaukums:: Rēzekne (Latvija)
Fiziskais datu nesējs:: Papīrs
Tīmekļa saite:: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14508/
Vieta:: Rēzekne
Gads laika joslai:: 1930
Izveidošanas datums:: 07.06.2013
APLIS autortiesību statuss:: Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:: Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:: Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:: Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Resursa virstips:: Attēls
Resursa tips:: Atklātne
URI:: https://dom.lndb.lv/data/obj/3549
RDF dati | XML dati

Metadati

Pieejamās datnes

Arhīvdatnes

Lūdzu uzgaidiet