Bunkas muižas kungu māja celta 19. gs. 1. pusē bīdermeiera stilā ar klasicisma iezīmēm. Attēlā redzama aizmugures fasāde ar fasādes portiku, kas turklāt apvienots ar divpusīgām kāpnēm. Tās ļāva nokāpt tieši no otrā stāva centrālā salona nelielā puķu dārziņā, aiz kura pletās muižas lauki. Ap pili atradās muižas parks ar simetrisku plānojumu. Sakarā ar agrāro reformu muižas teritorija tika sadalīta 45 jaunsaimniecībās un muižas kungu ēka tika iekļauta jaunizveidojamā dārzsaimniecībā, kas tika izveidota muižas centrā. 1939. gada oktobrī pēc Latvijas un PSRS savstarpējās palīdzības jeb t. s. Bāzu līguma noslēgšanas Bunkas muiža tika nodota sarkanarmiešu vajadzībām. Vācu okupācijas laikā te tika izvietota lazarete. Ēka gāja bojā 1945. gadā