Nosaukums (latviešu):

Baznīcas Balvos

Autors:

Autors nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

1915

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Baznīcas Balvos

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

Balvu Romas katoļu baznīca

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

Koka pareizticīgo baznīca

Autors:

Autors nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

1915

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 atklātne

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Temats:

Atklātnes

Temats:

Katoļu baznīcu ēkas

Temats:

Austrumu Ortodoksālās baznīcas ēkas

Temats:

Balvu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca (Latvija)

Temats:

Balvu pareizticīgo baznīca

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Balvi (Balvu novads, Latvija)

Anotācija (latviešu):

1769. gadā Konstancija Hilzena uzcēla Balvos katoļiem koka baznīcu pretī tagadējai mūra baznīcai - kapsētā uz kalniņa. Sākumā to apkalpoja priesteri no kaimiņu draudzēm. No 1780. gada baznīcai bija pirmais pastāvīgais prāvests Mārtiņš Šimanovskis. Viņa laikā uzcēla tagadējo Balvu mūra baznīcu. To būvējis kunigaitis Jelagins, kas bijis Katrīnas II ministrs, un kuram piederējis gandrīz viss Ludzas apriņķis - Balvu, Liepnas, Viļakas, Baltinavas, Ruskulavas un Bēržu muižas. Baznīcas celtniecības laikā prāvests Šimanovskis bija Romā. Viņam atgriežoties, baznīca bija jau pabeigta – tikai pēc pareizticīgo baznīcas parauga - ar kupolu virs baznīcas vidusdaļas. Vēlāk prāvests baznīcas priekšā uzcēla divus torņus, pie ieejas labajā tornī viņš izveidoja nišu savam kapam. 1809. gadā viņu tur apglabāja. Prāvests B. Skrinda no 1914. gada līdz 1923. gadam baznīcas priekšā uzcēla sarkanus ķieģeļu vārtus, pārbūvēja saimniecības ēkas un uzbūvēja pie vecās jaunu plebāniju. Liels baznīcas restaurācijas darbs tika veikts no 2002. gada līdz 2005. gadam prāvesta Jāņa Bārtuļa laikā. 2004. gada Kultūras mantojuma balvu nominācijā „Labākais kultūras pieminekļa saimnieks” Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija piešķīra Romas katoļu draudzei un Jānim Bārtulim

Anotācija (latviešu):

Līdz 1834. gadam Balvu pareizticīgo baznīca atradās Marienhauzenā (tagadējā Viļakas pilsētā), bet šajā gadā tā tika pārcelta uz Balviem. Baznīca atradās pie muižnieka Gorožanska mājas un vairāk atgādināja parastu māju. Zvanu tornis bija ierīkots turpat uz diviem stabiem. Pirmais garīdznieks bija Tēvs Matvejs Lavrovskis. Tēva A. Popova kalpošanas laikā Balvu novadā no katoļticības uz pareizticību pārgāja vairāk kā 900 cilvēku. Sakarā ar ticīgo skaita palielināšanos, vecā baznīca vairs neatbilda savam uzdevumiem, un 1865. gadā tika iesākta jaunas koka baznīcas celtniecība. To iesvētīja 1871. gadā. 1882. gadā baznīcai piešķīra 36 hektāru lielu zemes gabalu un visu celtņu būvēšana bija pabeigta no 1886. līdz 1894. gadā. 1985. gadā baznīca nodega. Dievkalpojumi notiek blakus mājā

Oriģināla turētājs (*):

Dainis Punculs

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

57.133643,27.271824

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15927/

Vieta:

Balvu pilsēta (Balvu novads)

Gads laika joslai:

1915

Izveidošanas datums:

07.06.2013

Labošanas datums:

12.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Tiesības nav skaidras

APLIS piekļuves tiesības:

Šī darba autortiesību un blakustiesību statusu ir vērtējusi organizācija, kas ir padarījusi darbu pieejamu, bet organizācija nespēja izdarīt pārliecinošu lēmumu attiecībā uz autortiesību statusu. Lai iegūtu papildinformāciju, lūdzu, sazinieties ar organizāciju, kas ir padarījusi darbu pieejamu. Šo darbu var brīvi lietot personiskai lietošanai, zinātniskam pētījumam vai pašizglītībai.

APLIS tiesību paziņojums:

Autortiesības nav noteiktas

APLIS piekļuves paziņojums:

Pieejams tīmeklī (bez iespējas lejupielādēt)

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/3763
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes