Pagarinātās proporcijās veidota jaunas, kalsnas sievietes seja pretskatā. Gaiši brūni, gari mati, seja un kakls ieklāti ar maigi rozā toni. Apakšā pa kreisi ar parasto zīmuli
nosaukums; pa labi autora iniciāļi KF ar brūnu akvareli, burti izvietoti viens zem otra. Noformēts glabāšanai. K. Fridrihsons zīmēja skici ieslodzījuma laikā labošanas darbu nometnē Omskā,
izmantojot papīru un akvareļa krāsas, ko no Latvijas sūtīja sieva Zenta Fridrihsone.
Kurts Fridrihsons ir dzimis 1911.gada 7.septembrī Rīgā. Ar pārtraukumiem studējis Latvijas Universitātes Arhitektūras nodaļā (1931-1938), kur apmeklējis arī gleznošanas
kursus pie V.Purvīša (beidzis pirmos trīs kursus). 1938.gadā Kurts Fridrihsons studējis pie mākslinieka A.Derēna Parīzē. Strādājis Valtera un Rapas grāmatnīcas ārzemju literatūras nodaļā
(1938-1941), Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (1941-1944). Strādājis par zīmēšanas skolotāju Ventspilī (1945), bijis pedagogs J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1947-1948). 1951.gadā
Kurts Fridrihsons apcietināts, notiesāts par darbošanos t.s. "Franču grupā". Ieslodzījumā Omskas apgabalā atradies līdz 1956.gadam. Reabilitēts 1991.gadā. Kurts Fridrihsons strādājis
izdevniecības darbus, nodarbojies ar akvareļglezniecību un grāmatu ilustrēšanu. Strādājis Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Dailes teātrī par scenogrāfu (1967-1972), kombinātā „Māksla”.
Mākslinieku savienības biedrs no 1946.gada (1951.gadā izslēgts, bet 1957. gadā uzņemts atkārtoti). Izstādēs piedalījies no 1932.gada. Personālizstādes Honolulu, ASV (1939), Rīgā (1943,
1967, 1974, 1975 kopā ar J.Spalviņu, 1976, 1977, 1978, 1982, 1984, 1986, 1990). Piedalījies daudzās latviešu mākslinieku grupu izstādēs Latvijā, bijušās Padomju Savienības republikās,
daudzās Eiropas valstīs, ASV, Austrālijā un citur. 1989.gadā Kurtam Fridrihsonam piešķirts Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis
(1990). Kurts Fridrihsons daiļrades sākumposmā strādājis eļļā, bet 1950.gadu beigās pievērsies galvenokārt akvarelim. No 1974.gada strādājis galvenokārt flomāstera tehnikā. Devis nozīmīgu
ieguldījumu arī grāmatu mākslā. Miris 1991.gada 31.janvārī Rīgā.