Nosaukums (latviešu):

Skats no Daugavas salas uz Jēkabpili

Autors:

Vīburs, Krišjānis, 1901-1995

Izdevējs:

Rīga : Fotobrom

Oriģināla radīšanas datums:

193X

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Skats no Daugavas salas uz Jēkabpili

Autors:

Vīburs, Krišjānis, 1901-1995

Izdevējs:

Rīga : Fotobrom

Oriģināla radīšanas datums:

193X

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 atklātne

Fiziskais raksturojums (latviešu):

fotogrāfija

Fiziskais raksturojums (latviešu):

13,6 x 8,6 cm

Fiziskais datu nesējs:

Fotopapīrs

Temats:

Atklātnes

Temats:

Pilsētas

Temats:

Daugava, upe

Temats:

Upes

Temats:

Koki

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Jēkabpils (Jēkabpils novads, Latvija)

Anotācija (latviešu):

Daugavas kreisajā krastā pie Salas kroga 16. gs. otrajā pusē uz pastāvīgu dzīvi sāka apmesties slāvu tautības ienācēji - galvenokārt bēgļi no Krievijas un Polijas. Laika gaitā uz šejieni atceļoja, piemēram, daudzi Krievijā vajātie vecticībnieki un uniāti. 1670. gadā hercogs Jēkabs šai vietai deva nosaukumu Jēkabpils (Jacobstadt) un piešķīra Magdeburgas pilsētas tiesības. Līdz 18. gs. vidum te atļāva apmesties tikai slāvu tautības pārstāvjiem, bet vēlāk, īpaši pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai, šurp drīkstēja pārcelties arī vācu un ebreju izcelsmes amatnieki un tirgotāji. Labu slavu visā reģionā izpelnījās Jēkabpils plostnieki - lieliski plostu un strūgu vadītāji, bez kuru palīdzības izbraukt krāčaino Daugavas ūdensceļa posmu no Jēkabpils līdz Sēlpils dzirnavām bija gandrīz neiespējami. Šī piespiedu pieturvieta Daugavas tirdzniecības ceļā kļuva par rosīgu tirdzniecības un amatniecības centru. Kaut arī Jēkabpils cieta lielus zaudējumus 1812. gada Napoleona kara laikā un holēras epidēmijās 1813. un 1848. gadā, pilsētas iedzīvotāju skaits tomēr pastāvīgi pieauga. Situācija izmainījās Pirmā pasaules kara gados, kad Jēkabpils atradās frontes joslā un liela daļa iedzīvotāju bija spiesti doties svešumā. Patreizējā teritorija izveidota 1962. gadā apvienojot Jēkabpili Daugavas kreisajā krastā ar Krustpili labajā krastā. Jēkabpils pilsētai ir raksturīga 19. gs. vienstāvu koka apbūve, 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtās sarkano ķieģeļu ēkas ar profilēto detaļu greznajām fasādēm. Pilsētā atrodas 7 dažādu konfesiju dievnami, pareizticīgo klosteris un Krustpils viduslaiku pils. Tālumā redzams Jēkabpils Sv. Gara pareizticīgo baznīca torņi. Baznīca celta 1886.-1888. gadā vecās koka baznīcas vietā. Pēc arhitekta R. Pflūga projekta uzcēla zvanu torni. Svētā Gara dievnams būvēts krusta veidā, tam ir pieci torņi ar kupoliem

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77(L)

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

56.505976,25.858691

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/16640/

Vieta:

Jēkabpils

Gads laika joslai:

1930

Izveidošanas datums:

07.06.2013

Labošanas datums:

12.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Aizsargāts ar tiesībām

APLIS piekļuves tiesības:

Nav

APLIS tiesību paziņojums:

Ir aizsargāts ar autortiesībām

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav pieejams

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/3864
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes