Kuldīga savulaik bija slavena ar to, ka šeit zivis ķer gaisā. Rudenī laši no jūras atgriežas Ventā, lai nārstotu. Tie peld pret straumi un cenšas pārvarēt ūdenskritumu. Jau hercoga Jēkaba laikā tika ieviesta interesanta metode lašu ķeršanai, kuru sekmīgi izmantoja trīssimt gadus. Lašu nārsta laikā gar Rumbu izvietoja īpašus grozus, kuros nokļuva tās zivis, kas nespēja pārlēkt ūdenskritumu un krita atpakaļ. Dienā varēja noķert 80 līdz 100 lašus. Līdzīgi lašiem pavasarī- maija sākumā pāri Rumbai lec vimbas
Abstract (latvian):
Ventas rumba ir platākais Latvijas ūdenskritums, kas atrodas pie Kuldīgā augšpus Jēkaba tilta. Ventas rumba ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. gada, platība – 10,5 ha, mūsdienās tas ietilpst dabas lieguma Ventas ieleja sastāvā un ir iekļauts Eiropas Savienības īpaši aizsargājamu teritoriju tīklā Natura 2000 sastāvā). Rumbas platums vasarā ir ap 110 m, palu laikā līdz 150 m, augstums – 1,8–2,2 m. Zem Ventas pietekas Riežupes slāņiem atrodas sīkgraudaini plātņaini dolomīti, kuros ir smilšakmens un mālu starpslānīši. Tā kā tie nav izturīgi un krītošais ūdens tos izskalo, tāpēc Ventas rumba pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu