Sekmīgākai dziedināšanai ārsti ieteica ilgstošas pastaigas svaigā gaisā. Tā nu tūkstošiem kūrviesu ik dienas devās staigāt pa Ķemeriem un apkārtni. Ērtākai un interesantākai pastaigai gar Vēršupīti tika izveidots milzīgais Ķemeru parks. Galvenos parka veidošanas darbus 19. gadsimta beigās bez atlīdzības veica Rīgas dārznieks M. Vāgners. Parks bija ļoti bagāts ar mazo arhitektūru - skulptūrām, paviljoniem, tiltiņiem. Diezgan liela daļa šīs bagātības saglabājusies līdz mūsdienām. Tālumā redzams ūdenstornis kuru 1929. gadā uzcēla līdzās Ķemeru peldu iestādei. Tas bija 42 m augsts (augstākā būve Ķemeros), arhitekts F. Skujiņš. Torņa galā bija ierīkots skatu laukums, no kura kūrorta viesi varēja aplūkot apkārtni