Vārds Talsi pirmo reizi minēts 1231. gadā Romas pāvesta sūtņa Alnas Balduīna līgumā ar kuršu cilšu vecākajiem. Pilsētas tiesības Talsiem piešķirtas 1917. gadā. Pilsētas vēsturiskais centrs atrodas starp Talsu un Vilkmuižas ezeriem un ir pilsētbūvniecības piemineklis (16.–19. gs.). Reljefa dažādības un ainaviskā krāšņuma ziņā Talsiem nav līdzīgas pilsētas. Krāšņā daba – pauguri, ezers - papildina ar sīkām ēkām piepildīto ainavu. Pagalmu dziļumā divstāvu saimniecības ēkas. Koka ēku vidū ir arī divstāvu un trīsstāvu mūra celtnes, kurām gandrīz visām ir divslīpju jumti ar nošļauptiem galiem. Šādi jumti Talsiem ir tik ļoti raksturīgi kā nevienai citai Kurzemes pilsētai. Kreisajā pusē redzams Talsu luterāņu baznīcas tornis. Baznīca celta ap 1731. gadu skaistā vietā Baznīckalnā. 19. gs. beigās tā paplašināta un pārbūvēta, iegūstot romāņu un gotikas stila apveidus