Salaca ir upe Valmieras un Limbažu rajonā; tā ir 95 km gara, baseins ir 3420 kvadrātkilometru (pēc citiem datiem – 3310 kvadrātkilometru liels, 230 kvadrātkilometri Igaunijas teritorijā) liels. Salaca iztek no Burtnieku ezera Ziemeļrietumu gala (kopš 1929./30. gada iztekas posms tiek regulēts). Upes gultni no iztekas līdz Mazsalacai veido galvenokārt dūņas un dūņsmilts, upe ir vidēji līkumaina un tajā ir daudz sēkļu un krāčainu posmu. Salaca posmā no Mazsalacas līdz ietekai jūrā ietilpst Salacas ielejas dabas parkā un Eiropas Savienības projekta Natura 2000 aizsargājamajās teritorijās. Mazsalacas baznīca ir pilsētas senākā celtne – tā ir celta 14. gadsimtā, bet izskatu, kādu tā ir saglabājusi līdz mūsdienām, tā ir ieguvusi pēc pārbūves 19./20. gadsimta mijā. Pie baznīcas atrodas piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Mazsalacas draudzes locekļiem (1927. gads – arhitekts Pauls Kundziņš (1888-1983)). Blakus kapsētai Salacas krastā ir piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem igauņu karavīriem