Pļaviņas atrodas vietā, kur Austrumlatvijas ledāja mēles kušanas ūdeņi pārrāva Sēlijas paugurvalni, izveidojot senleju. Pļaviņas atrodas šīs senlejas malā 8 km garā joslā Daugavas labajā krastā. Tagadējo Pļaviņu un bijušā Stukmaņu muižas apkaime bijusi apdzīvota jau ap 3. gs., par to liecina arheoloģiskie izrakumi Lokstenes pilskalnā, kā arī izrakumi 6 km no Pļaviņam Oliņkalna pilkalnā. Ziņas par Pļaviņām ir no Polijas–Zviedrijas kara laika (1600-1629), kad pie Aiviekstes ietekas Daugavā atradusies zviedru kara nometne un uzceltas skanstis. Šie zviedru laika nocietinājumi ir saglabājušies līdz mūsu dienām