Pieminekļa pamatakmens likts 1928. gada 6. augustā. To cēla pēc E. Ābeliņa meta obeliska veidā. Veltīts 1905. gadā kritušajiem, Pirmā pasaules kara cīnītājiem, Stučkas valdības revolucionārā tribunāla upuriem un brīvības cīņu varoņiem no Gulbenes draudzes. Tās abās pusēs ir melnas granīta plāksnes ar tekstu. Priekšpuses augšdaļā veidota bronzas saulīte. Uz pieminekli ved kāpnes, kuru katrā malā uz granīta postamentiem novietotas stilizētas urnas. Atklāts 1929. gada 20. maijā. 1940. gadā, sākoties padomju okupācijai, no obeliska pazuda bronzas saulīte, bet pēc Otrā pasaules kara obelisks tika daļēji nojaukts un tā vietā uzstādīja ģipša padomju karavīru. 1960. gadā ģipša karavīru un pamatus nojauca.1989. gadā pēc iedzīvotāju ierosinājuma tika nolemts atjaunot šo pieminekli, kam tauta devusi Brīvības pieminekļa vārdu. To atjaunoja tēlnieks Ojārs Feldbergs un 1992. gada 10. novembrī piemineklis tika iesvētīts. Pretī piemineklim atrodas Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca, kuru uzcēla Gulbenes bruņinieku pilsdrupu vietā. Baznīcas pamati likti 1838. gada 11. jūlijā. 1843. gada 11. jūlijā baznīca tika iesvētīta. Tā celta klasicisma stilā, ar zvanu torni, ko Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā sagrāva. Līdz ar to gāja bojā arī baznīcas ērģeles. 1992. gadā uzsākti torņa atjaunošanas darbi, bet līdzekļu trūkuma dēļ pārtraukti. Grezna bijusi arī baznīcas iekšiene – abpus altārim bijuši divi vitrāžas logi un baznīcu apgaismojuši divi dārgi kroņlukturi. Līdz mūsdienām saglabājies vienīgi greznais baznīcas altāris, kas griezts no ozola koka gotikas stilā, kā arī kancele un pults