Nosaukums:

Liepāja. Tilts

Oriģināla radīšanas datums:

[192-]

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums:

Liepāja. Tilts

Oriģināla radīšanas datums:

[192-]

Anotācija (latviešu):

Ziņas par ostu Liepājā ir jau no 16.gs., kad zināms, ka ostas dziļums variē no 2 1/ līdz 3 1/3 olektes dziļuma (atkarībā no vēja virziena), kas kuģniecībai nebija izdevīgi. Līdz ar to kuģi vairījās ienākt seklajā ostā, bet palika stāvam reidā pie šim nolūkam iedzītiem pāļiem, kravu uz krastu nogādāja ar laivām (tas nebija drošākais veids - vēl 1696.gada rudens vētrās pie pāļiem tika sadauzīti 14 kuģi). 1648.gadā hercogs Jēkabs veica vietas apskati ostas izbūvei. Osta sākta būvēt 1697.gadā, to pabeidza 1703.gadā. Tā bija 900-1000 asis gara, 20-40 asis plata un ap 9-10 pēdas dziļa. Kopā ar ostas izbūvi notika arī ostas apkārtnes izbūve ar nolikavu ēkām. 1860.gadā ostai ar ķeizara pavēli tika iecelta sevišķa ostas izbūves komisija inženiera pulkveža Gaidateļa vadībā. Ostas izbūvei tika atvēlēti 1 700 000 rubļi - trīs gadu laikā osta bija ievērojami izbūvēta un padziļināta, tajā skaitā mola garums tika pagarināts, kā arī tika izbūvēti divi jauni akmeņu moli 400 asu garumā, uzcēla arī bāku. Ostas padziļināšanas darbi turpinājās līdz pat 1886.gadam - osta regulāri piesērēja. No 1890. līdz 1897.gadam Liepājas osta tiek izbūvēta par vienu no labākajām un lielākajām ostām, pie kuras ieejas (no jūras puses) ir 5 km garš mols, tika paplašināta ziemas osta. 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā Liepājas osta ieņēma trešo vietu Baltijā tūliņ aiz Pēterburgas un Rīgas. Bez kravas apgrozības, Liepājas ostai kopš 1906.gada bija kuģu satiksme ar Ņujorku, vēlāk arī ar Halifaksu, kara dēļ nepaspēja realizēt kuģu satiksmes atklāšanu ar Dienvidameriku.

Anotācija (latviešu):

Liepāja bija pirmā osta, kurai nācās ciest no I pasaules kara radītajiem apstākļiem - 1915.gadā pēc vairrākkārtīgas apšaudes to ieņēma vācu karaspēks. 1919.gadā, kad Rīgu ieņēma lielinieki (3.janvārī), uz Liepāju ar kuģi "Saratov" pārcēlās un 6 mēnešus uzturējās Latvijas pagaidu valdība ar K. Ulmani priekšgalā. Pēc I pasaules kara ostas apgrozīgums sasniedza tikai nelielu daļu no pirmskara apgrozījuma. 1931.gadā tika likts pamatakmens Brīvostai Liepājā t. s. Jaunajā ostā - ar to sākās arī Brīvostas praktiskā darbība, jo sāka ievest tranzītpreces. Saistībā ar 1939.gada 5.oktobrī parakstīto Latvijas bāzu līgumu ar PSRS, Liepājā 1939.gada 23.oktobrī ienāca PSRS karaspēka daļas - Liepājas ostā iebrauca PSRS kara flotes eskadriļa, bet Latvijas kara flotes kuģi bija spiesti kara ostu pamest un doties uz citām Latvijas ostām. II pasaules kara laikā cieta arī Liepājas osta. Tā kā 1967.gadā osta kļuva par PSRS militāro objektu, tā bija noslēgta no ārpasaules un ietilpa aizliegtajā zonā. Darbu turpināja tikai zvejnieku osta, kuru apsaimniekoja zvejnieku kolhozs "Boļševiks", kas dibināts 1948.gadā pēc "Liepājas jūras un saldūdens zvejnieku arteļa" likvidēšanas (dibināts 1946.gadā), un Okeāna zvejas flotes bāze. Pēc neatkarības atgūšanas tika plānota PSRS atstātās militārās teritorijas un uz PSRS iekšējiem pasūtījumiem orjentētās ostas pārstrukturēšana.

Anotācija (latviešu):

1997.gadā ar Latvijas saeimas likumu tika izveidota Liepājas speciālā ekonomiskā zona, kas nozīmēja arī ostas modernizēšanu. Tā jau 1997.gadā tika pabeigta Dienvidu mola rekonstrukcija (veicējs "NCC Rasmussen & Schiotz"), kas nodrošināja smalko smilšu neiekļūšanu ostas akvatorijā no Dienvidu puses. Tika plānoti ostas padziļināšanas darbi, pievedceļu izbūve u. c. projekti. Pēc 1998.gada krīzes a/s "Kursa", kas izveidojās pēc saimniecības sabrukuma, eksports samazinājās līdz nullei, taču krīze ar pārcilvēcīgiem spēkiem tika pārvarēta, pašlaik a/s "Kursa" apsaimnieko 3 Liepājas ostas piestātnes, kā arī t. s. luni ar izīrējamām pietauvošanās vietām. Vecās Ostmalas apbūvi zaudēja II pasaules kara laikā, pašlaik notiek zonas labiekārtošana un rekonstrukcija. Attēlā redzamo tiltu ar Beļģijā gatavotu griešanas mehānismu atklāja un iesvētīja 1881.gadā. Tilts savienoja Vecliepājas Lielo ielu ar Jaunliepājas Brīvības ielu un līdz pat 20.gadsimta 50.gadiem; kopš 1899.gada pa tiltu kursē elektriskais tramvajs. Līdz mūsdienām šis tilts nav saglabājies - tā vietā atrodas 1961.gadā ekspluatācijā nodotais tramvaja tilts.

Oriģināla turētājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77(L)

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Fiziskais raksturojums:

1 atklātne

Fiziskais raksturojums:

fotogrāfija

Fiziskais raksturojums:

8,8 x 13,9 cm

Temats:

Atklātnes

Temats:

Tilti

Temats:

Liepājas osta (Latvija)

Temats:

Ostas

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Liepāja (Latvija)

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18209/

Vieta:

Liepāja

Gads laika joslai:

1920

Izveidošanas datums:

07.06.2013

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/4945
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Arhīvdatnes