Nosaukums (latviešu):

Dobele. Baznīca

Autors:

Autors nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

191X

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Dobele. Baznīca

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

Dobele, Basniza

Autors:

Autors nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

191X

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 atklātne

Fiziskais raksturojums (latviešu):

fototipija

Fiziskais raksturojums (latviešu):

9 x 14,2 cm

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Temats:

Atklātnes

Temats:

Luterāņu baznīcu ēkas

Temats:

Arhitekti

Temats:

Dobeles evaņģēliski luteriskā baznīca (Latvija)

Temats:

Filharmoniske selskap (Oslo, Norvēģija). Kor

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Dobele (Dobeles novads, Latvija)

Anotācija (latviešu):

Dobeles baznīca ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis, par tās pamatakmens likšanas gadu uzskata 1495.gadu, kad ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga laikā sāka celt mūra baznīcu. 1567.gada vizitācijas dokumentos baznīca tiek minēta atjaunojamo dievnamu vidū; 1610.gadā baznīcas koka tornis bijis jau sapuvis, tā vietā 1624.gadā uzcēla jaunu ozolkoka torni, taču to jau 1637.gadā nācās remontēt. Jaunu akmens torni baznīcai satrunējušā koka torņa vietā uzcēla no 1694. līdz 1696.gadam. Baznīca nākošo atjaunošanu piedzīvoja 18.gadsimta beigās. 1788.gadā baznīcas akmens tornī iespēra zibens un gan tornī, gan baznīcā izdega akmens daļas (līdz ar to 1771.gadā lietais baznīcas zvans nokrita un saplīsa, kādēļ tika liets jauns zvans), tādēļ 1790.gadā uzbūvēja jaunu torni ar strupu smaili, kā arī baznīcā izbūvēja jaunu kanceli. 1818.gadā Dobeles pilskungs Pēters Ernests fon Mēdems lika izremontēt altārtelpu un uzbūvēt jaunu altāri. 1824.gadā baznīcai tika atjaunots tornis, baznīcas jumts un interjers, baznīcu pēc remontdarbiem no jauna iesvētīja. Koronis savukārt finansēja 1827.gada remontdarbus altārtelpā, sankristejā un altārī, kā arī 1844.gada interjera un iekārtas (t.sk. altāra un kanceles) remontdarbus. Tomēr plašākos atjaunošanas un pārbūves darbus baznīca piedzīvoja 1864.gadā bruņniecības komitejas sekretāra Eduarda fon Drankenfelsa vadībā, kad tika atjaunots interjers, nomainīta altārglezna (no Karla Jākoba Reinholda Mikeldes gleznas "Kristus debesbraukšana" uz Hermana Augusta Morica Kīpera kopēto Karla Johan Arnolda darbu "Kristus pie krusta"), paplašināta sankristeja, iebūvētas jaunas ērģeles (kas 1908.gadā palielinātas līdz 43 reģistriem), pārbūvēta kancele (saglabājusies līdz mūsdienām), kā arī nolīdzināti apkārt baznīcai esošie kapi (atskaitot tikai Vulfu ģimenes kapliču).

Anotācija (latviešu):

Baznīca savu neogotisko torni, kas ir saglabājies līdz mūsdienām, ieguva 1898.gadā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa (Neumann) projekta, to vēl pārbūvēja 1907.gadā, bet pēc šīspārbūves tornis ir palicis nemainīgs. Savu četrpusīgo pulksteni dobeles baznīcas tornis ieguva 1908.gadā pēc pastmeistara Šīfera kundzes dāvinājuma. 1927.gadā baznīca ieguva čuguna zvau ar uzrakstu: "MODINI, MIERINI, MUDINI. DOBELES BAZNĪCA ANNO 1927." Remontdarbi baznīcā veikti vēl 1933.gadā un 1983.gadā. Baznīca ir akmens - ķieģeļu garenbūve ar 500 sēdvietām; baznīcai ir izvirzīts tornis un garenvirzienā piebūvēta altāra apsīda ar augstu astoņstūra piramidālu noslēgumu un masīviem kontrforsiem. Piecstāvīgā torņa augšdaļu rotā trijstura zelmeņi un arktūras joslas, torņa fasādēs ir iedziļinātas romāniskas logailas ar pusloka noslēgumu, kas katra ar mūrētu tiegru sadalīta divās logailās ar pusloka arkām. Vienjoma draudzes telpai ir līneniski griesti, bet altārtelpai - zvaigžņu velve; altārtelpa atdalīta no no draudzes telpas ar triumfa arku. Sešu pēdu biezajās sienās ir iedziļinātas gotiskas smailloka logailas ar sīkrūšu logiem. Virs ieejas atrodas toskānisko kolonnu balstīta ērģeļu lukta, kas turpinās gar draudzes telpas sienām. Barjetā - virpoti balustri. Baznīcā ir sastopami arī daži saglabājušies memoriālie mākslas pieminekļi un kapu plāksnes. Pie baznīcas vērtīgākajām detaļām ir jāskaita Apgules muižas īpašnieka Reinholda fon Līvena dāvinātā baroka laika kristātrauka pamatne.

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77(L)

Adrese:

Baznīcas iela 1, Dobele

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

56.622987,23.281467

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18224/

Vieta:

Dobeles pilsēta (Dobeles novads)

Gads laika joslai:

1910

Izveidošanas datums:

07.06.2013

Labošanas datums:

12.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Tiesības nav skaidras

APLIS piekļuves tiesības:

Šī darba autortiesību un blakustiesību statusu ir vērtējusi organizācija, kas ir padarījusi darbu pieejamu, bet organizācija nespēja izdarīt pārliecinošu lēmumu attiecībā uz autortiesību statusu. Lai iegūtu papildinformāciju, lūdzu, sazinieties ar organizāciju, kas ir padarījusi darbu pieejamu. Šo darbu var brīvi lietot personiskai lietošanai, zinātniskam pētījumam vai pašizglītībai.

APLIS tiesību paziņojums:

Autortiesības nav noteiktas

APLIS piekļuves paziņojums:

Pieejams tīmeklī (bez iespējas lejupielādēt)

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/4960
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes