LV | EN
Nosaukums:
Dobele
Oriģināla radīšanas datums:
[191-]
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Atklātne


Metadati

Nosaukums:
Dobele
Oriģināla radīšanas datums:
[191-]
Anotācija (latviešu):
Dobele savas pilsētas tiesības ieguva tikai 1917.gadā, taču šīs vietas vēsture rakstītos avotos ir zināma kopš 1254.gada, kad saskaņā ar Zemgales dalīšanas līgumu Tērvetes un Dobeles pilsnovadu ieguva Livonijas ordenis. Tobrīd šeit atradās vēl zemgaļu koka pils. Karā ar zemgaļiem ordeņa karaspēks vairrākkārt uzbruka Dobelei, iekaroja un izlaupīja pilsapmetni, bet koka pils aizstāvjus uzveikt nespēja. Zemgaļi ordeņa pārspēka priekšā beidza pretoties un savu koka pili nodedzināja, pēc tam devās trimdā uz Lietuvu. Ordeņa bruņienieki izvēlējās vietu jaunajai pilij vecajā zemgaļu pilskalnā, jo tas atradās stratēģiski izdevīgā un dabiski aizsargātā vietā. 1335.gadā (pēc Vartenberges Hermaņa hronikām) ordeņa brāļi ordeņa mestra Eberharda fon Mongeima laikā sāka celt savu pili no laukakmeņiem, kuru mestra Gosvina no Herikes laikā (1345-1359) pilnveidoja un nostiprināja. Pirmo reizi ordeņa komturs no Dobeles dokumentos ir minēts 1367.gadā, bet laikā no 1373. līdz 1562.gadam ir zināmi 15 Dobeles komturu vārdi. 1559.gadā mestrs Vilhelms fon Firstenbergs pēdējam Dobeles komturam Tīsam fon der Rekem nodeva Dobeles pili un plašo novadu lietošanai uz mūžu, taču, pēc ordeņvalsts sabrukuma 1562.gadā, izcēlās strīds starp Tīsu fon der Reki un pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu Gotfrīdu Ketleru. Strīds tika atrisināts tikai beidzās tikai 1566. gadā, kad Tīss fon der Reke bija spiests no Dobeles atteikties un Dobele nonāca hercoga varā. 1568.gadā hercogs Gothards Ketlers Dobeles pili atdeva kā atraitnes daļu savai sievai Meklenburgas princesei Annai. Kopš 1579.gada Dobeles pilī notikuši vairāki hercogistes landtāgi. Zviedru - poļu karos Dobeli bez cīņas 1621., 1625., 1658., 1659.gados ieņēma zviedru karaspēks.
Anotācija (latviešu):
Pils katrā reizē tika izlaupīta un postīta, pie kam pēdējie postījumi ir bijuši tik lieli, ka 1661.gadā, aprakstot Austrijas sūtņa Meierberga ceļojumu uz Krieviju un nakšņošanu Dobeles pilī, tiek minēts, ka daļai telpu vairs nav logu un durvju. 1701. gadā Dobeli atkal ienēma zviedri, pilī 6 dienas uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII. Ziemeļu kara (1700-1721) un Lielā mēra (1710-1711) Doibele un tās apkērtne panīka, izmira gandrīz visi iedzīvotāji. Līdz 1775.gadam Dobele bija pilskunga iecirkņa administratīvais centrs, taču tad visas apriņķa iestādes pārcēla uz Jelgavu un Dobele zaudēja savu agrāko izcilo stāvokli. 19.gadsimtā Dobele bija amatnieku un tirgotāju miests. 1905.gada rudenī varu Dobelē pārņēma Dobeles rīcības komiteja, postījumi pilsētai tika nodarīti ne tikai nemiernieku puses (tika nodedzināta arī mācītāja A. Bīlenšteina māja), bet arī soda ekspedīcijas, kas pilsētu apšaudīja pat ar artilēriju. No 1919.gada 11.janvāra līdz 19.martam Dobeli bija sagrābuši lielinieki. 1919.gada 23.novembrī Latvijas armijas 8.Daugavpils kājinieku pulks atbrīvoja Dobeli no avantūrista Bermonta-Avālova armijas. Pēc I pasaules kara līdz 1925.gadam Dobele bija apriņķa centrs. Pēc tam, kad 1927.gadā atklāja Glūdas - Dobeles dzelzceļa posmu, pilsēta sāka attīstīties straujāk. Tā 1935.gadā Dobelē bija 171 tirdzniecības un 185 amatniecības un sīkūpniecības uzņēmums, kā arī darbojās tekstilfabrika un virvju vīšanas darbnīca, kokapstrādes uzņēmums "Stars" un ūdensdzirnavas at vilnas apstrādes nodaļu. II. pasaules kara laikā 1941.gada 1.jūlijā ienāca vācu okupācijas karaspēks, bet 1944.gada 31.jūlijā PSRS okupācijas karaspēks ieņēma Dobeli. 1944.gada oktobrī Kurzemē frontē pie Dobeles pret uzbrūkošo Sarkano armiju cīnījās arī 19.latviešu divīzija.
Anotācija (latviešu):
Pēc II. pasaules kara - kopš 1950.gada Dobele ir rajona centrs. Dobeles iedzīvotāji ir daudz cietuši PSRS okupācijas varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos. Dobelē darbojas ķīmisko tautas patēriņa preču rūpnīca "Spodrība" u. c. Dobeles vēsturiskais centrs (16.- 19.gadsimts) ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Mākslas un mūzikas centrs. K.Ubāna mākslas lasītava
Oriģināla novietojuma kods:
IAt/77(L)
Objekta piegādātājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Ģeodēziskie sākumdati:
WGS84
Punkta koordinātas:
56.627094,23.273066
Pieder kolekcijai:
Zudusī Latvija (Kolekcija)
Alternatīvais nosaukums:
Doblen
Fiziskais raksturojums:
1 atklātne
Fiziskais raksturojums:
fototipija
Fiziskais raksturojums:
8,6 x 13,7 cm
Temats:
Atklātnes
Temats:
Pilsētas
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Latvija
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Dobele (Dobeles novads, Latvija)
Fiziskais datu nesējs:
Papīrs
Tīmekļa saite:
http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18225/
Gads laika joslai:
1910
Izveidošanas datums:
07.06.2013
Labošanas datums:
23.09.2013
APLIS autortiesību statuss:
Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:
Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:
Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:
Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Atklātne
URI:
https://dom.lndb.lv/data/obj/4961
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. la001_xxxx_nba04_10167_0_work.jpg 335.67 KB 5c848f9c1f165e0089072e76699df752 Lejupielādēt Atvērt
2. la001_xxxx_nba04_10167_1_work.jpg 221.6 KB 328f8dffad272c26dc05b66ca2894b50 Lejupielādēt Atvērt

Arhīvdatnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash
1. la001_xxxx_nba04_10167_0.jpg 148.47 KB 2771ee76cb04e9530f7c5230e2f464c4
2. la001_xxxx_nba04_10167_1.jpg 94.67 KB c66e3e08e361a9fe7191cd605933a115

Lūdzu uzgaidiet