Nosaukums (latviešu):

Rēzekne

Autors:

Autors nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

192X

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Rēzekne

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

[Rēzekne. Pilsdrupas.]

Autors:

Autors nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

192X

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 atklātne

Fiziskais raksturojums (latviešu):

fotogrāfija

Fiziskais raksturojums (latviešu):

8,6 x 13,6 cm

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Temats:

Atklātnes

Temats:

Pilsētas

Temats:

Viduslaiku pilis

Temats:

Rēzeknes viduslaiku pils (Latvija)

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Rēzekne (Latvija)

Anotācija (latviešu):

1285.gadā Livonijas ordeņa mestrs V. de Šauerburgs uzcēla mūra pili, kuras drupas ir saglabājušās līdz mūsdienām un ir redzamas šajā attēlā. Pilī dzīvoja fogts. Pils ir pārdzīvojusi vairākus - krievu, poļu, zviedru - iebrukumus. 14.gadsimta pirmajā pusē Livonijas ordenis karoja ar Lietuvu. Karam beidzoties 1338.gadā Latgale uz Austrumiem no Aiviekstes tika atzīta par neitrālu tirgus zonu (tur varēja tirgoties gan vācu bruņinieki, gan Rīgas pilsoņi, gan leiši, gan krievi), kuras reģionālais centrs bija Rēzekne. 1481.gadā Latgalē, tajā skaitā arī Rēzeknē, iebruka Maskavas karapulki. 1558.gadā ordenis Polijai ieķīlāja Rēzeknes pili un pilsnovadu. 1577.gadā Ivana IV Bargā karaspēks ieņēma Rēzeknes pili, nojauca luterāņu baznīcu un nopostīja ciemu pie pils un tā iedzīvotājus aizveda gūstā. Livonijas kara beigās Krievija bija spiesta no Latgales atteikties un tā nonāca poļu rokās. 1590.gadā Rēzeknē pie pils bija tikai 14 mazpilsoņu mājas. 1601.gadā Rēzekni ieņēma zviedri, pēc tam poļi. 1625.gadā Rēzekne bija zviedru rokās, 1626.gadā poļu, 1654.gadā krievu, 1656.gadā atkal zviedru rokās - pēdējie iznīcināja pils nocietinājumus. 1660.gadā Latgali pievienoja Polijai. Karā izpostīto Rēzekni tikai 1765.gadā sāka dēvēt par miestu, kas atradās Rēzeknes stārastijā. Pēc tam, kad Latgali pievienoja Krievijai (1772.gadā), 1773.Rēzeknei piešķīra pilsētas tiesības un tā kļuva par Pleskavas guberņas apriņķa pilsētu. 1796.gadā, kad pavienoja Polockas un Mogiļovas guberņas Baltkrievijas guberņai, Rēzekne uz laiku zaudēja apriņķa pilsētas statusu, kuru atguva 1802.gadā pēc Baltkrievijas guberņas sadalīšanas Vitebskas un Mogiļovas guberņā (Rēzekne kļuva par Vitebskas guberņas apriņķa pilsētu). 1914.gadā tika iesvētīta Vissvētākā Jēzus sirds baznīca, kurā atrodas Vācijas meistaru kokā darināti altāri.

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77(L)

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18249/

Vieta:

Rēzekne

Gads laika joslai:

1920

Izveidošanas datums:

07.06.2013

Labošanas datums:

12.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Tiesības nav skaidras

APLIS piekļuves tiesības:

Šī darba autortiesību un blakustiesību statusu ir vērtējusi organizācija, kas ir padarījusi darbu pieejamu, bet organizācija nespēja izdarīt pārliecinošu lēmumu attiecībā uz autortiesību statusu. Lai iegūtu papildinformāciju, lūdzu, sazinieties ar organizāciju, kas ir padarījusi darbu pieejamu. Šo darbu var brīvi lietot personiskai lietošanai, zinātniskam pētījumam vai pašizglītībai.

APLIS tiesību paziņojums:

Autortiesības nav noteiktas

APLIS piekļuves paziņojums:

Pieejams tīmeklī (bez iespējas lejupielādēt)

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/4985
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes