Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā nr. 58 celts 1906.g., arhitekts A.Vanags; bijušais J. Brigadera nams, 30. gados Latvijas Tautas bankas a/s īpašums. 1920.-1933.g. šajā namā dzīvoja rakstniece Anna Brigadere, tur dzīvoja viņas brālis, aktieris un grāmatizdevējs Jānis Brigaders (sākotnēji nama īpašn., † 1936.g.) un viņa dzīvesbiedre, aktrise un dziedātāja Brigaderu Maija (īst. vārdā Anna Veinberga). A. Brigaderes audžumeita Zenta Fridrihsone raksta: "Lielā dzīvokļa klusinātā atmosfēra, kas valdīja mājā un dzīvoklī, bija Rakstniecei tuva. No deviņām istabām Rakstniecei bija atsevišķi divas: darba un guļamistaba. Pārējās istabas bija kopīgas ar brāli Jāni un viņa sievu. Rakstnieces darba telpā pie loga atradās rakstāmgalds, krēsls, gar sienām grāmatu skapji, dīvāns ar mazu galdiņu, uz kura Venēcijas stikla vāzē vienmēr atradās dzeltena roze. Pie durvju sienas telefons, pie dīvāna S. Lāgerlēvas bareljefs. Lielākās gleznas - kā V. Purvīša, J. Rozentāla un N. Rēriha darbi - atradās citās istabās. [...] Sevišķi bija Ziemassvētku vakari, kad lielajā zālē iedegās sveces augstajā eglē. Anna Brigadere spēlēja klavieres, Maija Brigadere dziedāja un Jānis Brigaders zemi tembrētā balsī noturēja mūsu kopā dziedāšanu." [Fridrihsone Z. Anna Brigadere manā atmiņā // Karogs. 1986, nr. 10, 148. lpp.] Līdz 20. gadu beigām tur pie saviem radiniekiem Brigaderiem dzīvoja grāmatizdevējs Jānis Rapa.
30. gadu beigās namā dzīvoja bijušais izglītības ministrs (1933-1934), vēlāk iekšlietu ministrs (1934-1939) Vilis Gulbis un viņa dzīvesbiedre, sabiedriska darbiniece Olga Gulbe-Muižniece. Valsts neatkarības gados namā darbojās a/s Latvijas Tautas banka, Savstarpējās ugunsapdrošināšanas centrālā savienība (20. gados), Latvijas kooperatīvu kongresa padome (30. gados), Centrālā izglītības savienība (30. gadu 1. pusē), Latvijas sieviešu organizāciju padome un žurnāla “Latviete” (1934-1940) redakcija, Latvijas kooperatīvu izdevniecības savienība un laikraksta “Balss” (1924-1927) redakcija, Latvijas kooperatoru biedrība, Latvijas agronomu biedrība (30. gadu vidū), Latvijas linkopju centrālā savienība (20. gados un 30. gadu sāk.), Latvijas Darba centrāle (30. gadu beigās, namā atradās arī centrāles direktora Arvīda Šmita dzīvoklis), Vilhelmīnes Gērkes (Goerke) deju skola. Vācu okupācijas laikā Otrā pasaules kara gados namā izvietojās Darba departaments (vairāki departamenta biroji arī Bruņinieku ielā 29/31). [avots: R. Zalcmanis "Nezināmā Rīga"]
Anotācija (latviešu):
Līdz Pirmajam pasaules karam namā atradās A. Stalaža grāmatu tirgotava. 20. un 30. gados tur darbojās ~ 10 veikali, t. sk. Latvju Sieviešu Nacionālās līgas veikals un mākslas salons, Juliannas Kohs (Koch) rokdarbu un greznumlietu veikals, parfimērijas preču fabrikas ”A. Tombergs” veikals, cepuru darbnīca un tirgotava ”Klod-Marie”, korsešu salons ”Ella”. 90. gados namā izvietojās vairāki Satiksmes ministrijas departamenti, “UNICEF” LR Nacionālā komiteja. [avots: R. Zalcmanis "Nezināmā Rīga"]
Oriģināla turētājs:
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļa