Nosaukums (latviešu):

Alūksnes pilsdrupas

Autors:

Kr. Lapiņš

Oriģināla radīšanas datums:

1925

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Alūksnes pilsdrupas

Autors:

Kr. Lapiņš

Oriģināla radīšanas datums:

1925

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 atklātne

Fiziskais raksturojums (latviešu):

fotogrāfija

Fiziskais raksturojums (latviešu):

8,4 x 13,6 cm

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Temats:

Atklātnes

Temats:

Viduslaiku pilis

Temats:

Laivas un laivošana

Temats:

Latvijas ezeri

Temats:

Salas

Temats:

Alūksnes ezers (Latvija)

Temats:

Alūksnes viduslaiku pils (Latvija)

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Alūksne (Alūksnes novads, Latvija)

Anotācija (latviešu):

Attēlā ir redzama Pils jeb Marijas sala Alūksnes ezerā un uz tās esošās pirmās Alūksnes mūra pils drupas, kas ir iekļautas Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Alūksnes vecā pils tika celta 1342. gadā, Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Dreilēvena laikā. Pēc pils nosaukuma, kas atvasināts no atrašanās vietas Marijas salā – Marienburg – ir radies pirmais vāciskais Alūksnes nosaukums. Cietoksnis ar 1,85 m bieziem laukakmens mūriem un astoņiem torņiem bijis viens no ordeņa stiprākajiem cietokšņiem. Nocietinātā Livonijas ordeņa pils kalpoja kā varenākais cietoksnis ordeņa valdījumu austrumu daļā; ap to veidojās miests un attīstījās tirdzniecība. Livonijas kara laikā 1560. gadā pili sagrāba Ivana Bargā karaspēki, taču saskaņā ar Zapoļskas Janas miera līgumu, bija spiesti to nodot poļiem. No 1582. līdz 1597. gadam Alūksne bija poļu varā. 1600. gadā pili iekaroja zviedru karaspēks, bet jau pēc gada poļu karaspēks Zamoiska vadībā pili atkaroja. 1625. gadā pili aplenca un ieņēma zviedri Bjernbergas grāfa Gustava Horna vadībā. 1658. gadā pēc aplenkuma pili pārņēma cara Alekseja karaspēks. 1661. gadā, sakarā ar Kardisas miera līgumu, pili pārņēma zviedri un tā ar karaļa svētību pārgāja zviedru ģenerāļa G. Horna īpašumā (līdz pat 1682. gada muižu redukcijai, ko realizēja Zviedrijas valdība). Ziemeļu kara laikā 1702. gadā Alūksni aplenca Borisa Šeremetjeva komandētais krievu karaspēks. Zviedru armijas komandants Flovians Filo fon Tilams pieņēma lēmumu kapitulēt, kamēr kapteinis Vulfs un junkurs Gotlībs uzspridzināja pils pulverpagrabus. Pēc Ziemeļu kara notikumiem drupās pārvērstā pils vairs netika atjaunota un Marienburga zaudēja savu stratēģisko nozīmi

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77(L)

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

57.428249,27.052363

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18371/

Vieta:

Alūksnes pilsēta (Alūksnes novads)

Gads laika joslai:

1925

Izveidošanas datums:

07.06.2013

Labošanas datums:

12.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Aizsargāts ar tiesībām

APLIS piekļuves tiesības:

Nav

APLIS tiesību paziņojums:

Ir aizsargāts ar autortiesībām

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav pieejams

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/5107
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes