Nosaukums (latviešu):

Kokneses pilsdrupas

Autors:

R. Rubenis

Izdevējs:

Rīga : Valsts papīru spiestuves un naudas kaltuves izdevums

Oriģināla radīšanas datums:

1940

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Kokneses pilsdrupas

Autors:

R. Rubenis

Izdevējs:

Rīga : Valsts papīru spiestuves un naudas kaltuves izdevums

Oriģināla radīšanas datums:

1940

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 atklātne

Fiziskais raksturojums (latviešu):

fototipija

Fiziskais raksturojums (latviešu):

10,6 x 15 cm

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Temats:

Atklātnes

Temats:

Viduslaiku pilis

Temats:

Tilti

Temats:

Ceļi

Temats:

Kokneses viduslaiku pils (Latvija)

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Kokneses pagasts (Aizkraukles novads, Latvija)

Anotācija (latviešu):

Valsts nozīmes kultūras piemineklis Kokneses pils bijusi Rīgas bīskapa, arhibīskapa un vasaļu pils. Pils celta uz senākā latgaļu pilskalna 13. gs. sākumā, kad tur valdīja Vesceke. Vesceke pats nodedzināja savu pili, kad uzbruka vāciešiem un devās prom uz Krievzemi. 1209. gadā bīskaps Alberts lika Kokneses nocietinājumus atjaunot, rezultātā uzceļot varenu pili. 1255. gadā pāvests Aleksandrs IV apstiprināja Koknesi kā arhibīskapam piederošu pili. Pilij bija vairāki lēņa turētāji. 13. gadsimtā pie pils sāka veidoties pilsapmetne, kurai 1277. gadā tiek apstiprinātas pilsētas privilēģijas. Kopš 1397. gadā arhibīskaps Johans V no Valenrodes paturēja visu pili tikai sev. Koknese pils kļuva par vienu no arhibīskapa galma pilīm, kurā viņš ar savu galmu uzturējās vasarās. 15. gadsimtā arhibīskaps pilī veica pārbūves darbus, uzcēla torni - t.s. Garo Heningu. Kad sabruka Livonijas valsts, Koknese ar tās pili nonāca Polijas pakļautībā. 17. gadsimtā pili vairākkārt iekaroja gan zviedri, gan poļi. Zviedri Koknesē valdīja līdz 1656. gadam, kad tos padzina krievu karaspēki, kuri sāka tur ierīkot eksportpreču centrālās noliktavas. Tomēr jau 1661. gadā Koknesē atkal valda zviedri. 17. gs. otrajā pusē daudzo karu rezultātā Koknese panīka. 1701. gadā pēc Spilves kaujas tika uzspridzināti abi Kokneses pils rietuma torņi. Kopš šā laika pils vairs netiek apdzīvota. Kopš 19. gadsimta beigām - 20. gadsimta sākuma Kokneses pilsdrupas kļuva par vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Pēc tam, kad tika uzpludināta HES ūdenskrātuve, ūdens līmenis pacēlās līdz pils pamatiem, tādēļ un 20. gadsimta 90. gadu beigās tika veikti pils pamatu stiprināšanas darbi. Vienlaicīgi notika pils virsējo mūra daļu atrakšana un konservēšana. Attēlā redzams arī 1935. gadā celtais 40,10 m garais tilts pār Pērses upi, tas tika uzspridzināts Pļaviņu HES izveidē.

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas krājums

Oriģināla novietojuma kods:

IAt/77(L)

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

56.637244,25.414928

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18583/

Vieta:

Kokneses pagasts (Kokneses novads)

Gads laika joslai:

1940

Izveidošanas datums:

07.06.2013

Labošanas datums:

12.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Aizsargāts ar tiesībām

APLIS piekļuves tiesības:

Nav

APLIS tiesību paziņojums:

Ir aizsargāts ar autortiesībām

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav pieejams

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/5318
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes