Sv. Jāņa luterāņu baznīca Limbažos celta no 1679. līdz 1680. gadam pēc arhitekta Ruperta Bindenšū (Bindenschu) projekta. Šajā zāles tipa dievnamā ar vienu torni atbilstoši luterāņu sakrālajai arhitektūrai raksturīgajam principam pilnīgi sapludinātas kora un draudzes telpas. Atšķirībā no Kurzemes baznīcām, kuru eksterjeri iz izteikti askētiski, Sv. Jāņa baznīcas fasāde izceļas ar grezniem portālu rotājumiem, sienu virsmas rustojumu un lielām logailām. Savdabīgs ir arī celtnes torņa novietojums: tas it kā izaug no baznīcas jumta un fasādes trijstūra zelmiņa (1846. gadā tornī iespēra zibens, to atjaunoja 1847. gadā). Baznīcā atrodas mākslinieka A. G. Heibla kokā grieztais altāris (1785), virkne krāšņu rokoko stilā darinātu durvju vērtņu, kā arī izteiksmīgā altārglezna "Kristus debesbraukšana" (1877). Baznīcā skan no Erfurtes ieceļojušā meistara Augusta Martina (1808 - 1891) 1852. gadā būvētas ērģeles. Centrā redzams Limbažu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīcas tornis. Tā ir celta no 1900. līdz 1903. gadam neobizantiešu stilā pēc trīsdaļu tipa projekta. Tā ir lielākā pareizticīgo baznīca Vidzemē ārpus Rīgas. Baznīcā vairāki valsts nozīmes mākslas pieminekļi – ikonas un sakrālie priekšmeti.