Nosaukums:

Ķemeru parks. Sēravots "Vardīte"

Oriģināla radīšanas datums:

[193-?]

Izdevējs:

Rīga : Fotobrom

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums:

Ķemeru parks. Sēravots "Vardīte"

Oriģināla radīšanas datums:

[193-?]

Anotācija (latviešu):

Sēravots "Vardīte" Ķemeru parkā, domājams, ticis labiekārtots aptuveni tajā pat laikā - 20. gs. sākumā -, kad cits, populārs Ķemeru kūrorta minerālūdens avots - "Ķirzaciņa". Šodien vietā, kur kādreiz atradās sēravots „Vardīte" ir saglabājušies tikai betona bloki, pati skulptūra demontēta un arī minerālūdens padeve ir noslēgta.

Anotācija (latviešu):

Avots ir daļēji aizbrucis, bet darbojas

Vispārīgās piezīmes:

Jau senatnē cilvēki zināja par dziedniecisku avotiņu Ķemeres mežos. 18. gadsimtā cilvēki meklēja dziedinošo ūdeni, dodoties grūti pieejamajos mežos - ceļu rādīja tuvējās Slokas iedzīvotāji.

Vispārīgās piezīmes:

Ķemeru sērūdens avoti patiešām ir unikāli. Salīdzinoši bieži uz planētas var sastapt ģeotermālajos procesos radušos sēravotus netālu no mūsdienu un senajiem vulkāniem. Arī šie avoti parasti ir dziednieciski un ap tiem daudzviet uzcelti lieli kūrorti - piemēram, Itālijā, Slovākijā, Jaunzēlandē. Taču Ķemeru sēravoti ir radušies citādāk. Te virs ģipsi saturošiem pamatiežu slāņiem atrodas Lielā Ķemeru tīreļa un citu apkārtnes purvu kūdra. Skābais purva ūdens un īpašas baktērijas prot no ģipša “izdabūt” sēru, kas savukārt reaģē ar ūdeni, veidojot sērūdeņradi. Šis unikālais gruntsūdens zem zemes lēni virzās no Lielā Ķemeru tīreļa uz Ķemeru pusi, Ķemeru apkaimē sasniedzot maksimālo koncentrāciju. Daudzviet tas izplūst zemes virspusē, izplatot ap sevi puvušu olu smaku un pārklājot zemi ar dzeltenām sēra nogulsnēm. Šāds process ir ļoti reti sastopams un šādi veidojies sērūdens ir ar unikālām dziednieciskām īpašībām.

Vispārīgās piezīmes:

19. gadsimta sākumā par nomaļajiem avotiem sāka interesēties uzņēmīgi ļaudis, 1818. gadā tika veiktas pirmās Ķemeru ūdens ķīmiskās analīzes. Neilgi pēc tam tika uzsākta sanatoriju celtniecība. Ķemeru kūrorts oficiāli tika dibināts 1838. gadā, kad valsts (Krievijas impērija) atvēlēja līdzekļus kūrorta attīstībai. 1877. gadā līdz Ķemeriem uzcēla dzelzceļu un sākās iespaidīga, izsmalcināta kūrorta attīstība. Tūkstošiem turīgu viesu šeit uzturējās mēnešiem ilgi, bagātīgi atalgojot kūrorta attīstītājus. Savukārt ķemernieki ar apskaužamu mērķtiecību attīstīja un pilnveidoja kūrortu, zinātnieki un ārsti pētīja un atklāja aizvien jaunas ārstniecības metodes, Ķemeri attīstījās par nozīmīgu zinātnes un izsmalcinātas sabiedrības centru. 1912. gadā pat tika izbūvēts tramvajs no Ķemeriem līdz Jaunķemeru pludmalei. 1928. gadā Ķemeri ieguva pilsētas tiesības un eksistēja kā atsevišķa pilsēta līdz 1959. gadam, kad tika iekļauti Jūrmalas pilsētā. Ķemernieki stāsta, ka vēl pirms divdesmit gadiem Ķemeros valdīja savdabīga lielpilsētas gaisotne - ar cilvēkiem pārpildītām ietvēm, bagātīgu kultūras dzīvi. Avots: www.velonoma.lv

Oriģināla turētājs:

Uldis Punkstiņš

Objekta piegādātājs:

Valters Grīviņš

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

56.949406,23.502283

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Alternatīvais nosaukums:

Meža sēravots Ķemeros

Izdevējs:

Rīga : Fotobrom

Fiziskais raksturojums:

1 fotogrāfija

Temats:

Atklātnes

Temats:

Parki

Temats:

Avoti

Temats:

Vardes

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Ķemeri (Jūrmala, Latvija)

Fiziskais datu nesējs:

Fotopapīrs

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/19687/

Vieta:

Jūrmala

Gads laika joslai:

1935

Izveidošanas datums:

07.06.2013

Labošanas datums:

23.09.2013

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/6048
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Arhīvdatnes