Nosaukums (latviešu):

Ķemeru parks. Sēravots "Vardīte"

Autors:

Autors nav zināms

Izdevējs:

Rīga : Fotobrom

Oriģināla radīšanas datums:

193X

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Ķemeru parks. Sēravots "Vardīte"

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

Meža sēravots Ķemeros

Autors:

Autors nav zināms

Izdevējs:

Rīga : Fotobrom

Oriģināla radīšanas datums:

193X

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Fiziskais datu nesējs:

Fotopapīrs

Temats:

Atklātnes

Temats:

Parki

Temats:

Avoti

Temats:

Vardes

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Ķemeri (Jūrmala, Latvija)

Anotācija (latviešu):

Sēravots "Vardīte" Ķemeru parkā, domājams, ticis labiekārtots aptuveni tajā pat laikā - 20. gs. sākumā -, kad cits, populārs Ķemeru kūrorta minerālūdens avots - "Ķirzaciņa". Šodien vietā, kur kādreiz atradās sēravots „Vardīte" ir saglabājušies tikai betona bloki, pati skulptūra demontēta un arī minerālūdens padeve ir noslēgta.

Anotācija (latviešu):

Avots ir daļēji aizbrucis, bet darbojas

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Jau senatnē cilvēki zināja par dziedniecisku avotiņu Ķemeres mežos. 18. gadsimtā cilvēki meklēja dziedinošo ūdeni, dodoties grūti pieejamajos mežos - ceļu rādīja tuvējās Slokas iedzīvotāji.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Ķemeru sērūdens avoti patiešām ir unikāli. Salīdzinoši bieži uz planētas var sastapt ģeotermālajos procesos radušos sēravotus netālu no mūsdienu un senajiem vulkāniem. Arī šie avoti parasti ir dziednieciski un ap tiem daudzviet uzcelti lieli kūrorti - piemēram, Itālijā, Slovākijā, Jaunzēlandē. Taču Ķemeru sēravoti ir radušies citādāk. Te virs ģipsi saturošiem pamatiežu slāņiem atrodas Lielā Ķemeru tīreļa un citu apkārtnes purvu kūdra. Skābais purva ūdens un īpašas baktērijas prot no ģipša “izdabūt” sēru, kas savukārt reaģē ar ūdeni, veidojot sērūdeņradi. Šis unikālais gruntsūdens zem zemes lēni virzās no Lielā Ķemeru tīreļa uz Ķemeru pusi, Ķemeru apkaimē sasniedzot maksimālo koncentrāciju. Daudzviet tas izplūst zemes virspusē, izplatot ap sevi puvušu olu smaku un pārklājot zemi ar dzeltenām sēra nogulsnēm. Šāds process ir ļoti reti sastopams un šādi veidojies sērūdens ir ar unikālām dziednieciskām īpašībām.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

19. gadsimta sākumā par nomaļajiem avotiem sāka interesēties uzņēmīgi ļaudis, 1818. gadā tika veiktas pirmās Ķemeru ūdens ķīmiskās analīzes. Neilgi pēc tam tika uzsākta sanatoriju celtniecība. Ķemeru kūrorts oficiāli tika dibināts 1838. gadā, kad valsts (Krievijas impērija) atvēlēja līdzekļus kūrorta attīstībai. 1877. gadā līdz Ķemeriem uzcēla dzelzceļu un sākās iespaidīga, izsmalcināta kūrorta attīstība. Tūkstošiem turīgu viesu šeit uzturējās mēnešiem ilgi, bagātīgi atalgojot kūrorta attīstītājus. Savukārt ķemernieki ar apskaužamu mērķtiecību attīstīja un pilnveidoja kūrortu, zinātnieki un ārsti pētīja un atklāja aizvien jaunas ārstniecības metodes, Ķemeri attīstījās par nozīmīgu zinātnes un izsmalcinātas sabiedrības centru. 1912. gadā pat tika izbūvēts tramvajs no Ķemeriem līdz Jaunķemeru pludmalei. 1928. gadā Ķemeri ieguva pilsētas tiesības un eksistēja kā atsevišķa pilsēta līdz 1959. gadam, kad tika iekļauti Jūrmalas pilsētā. Ķemernieki stāsta, ka vēl pirms divdesmit gadiem Ķemeros valdīja savdabīga lielpilsētas gaisotne - ar cilvēkiem pārpildītām ietvēm, bagātīgu kultūras dzīvi. Avots: www.velonoma.lv

Oriģināla turētājs (*):

Uldis Punkstiņš

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

56.949406,23.502283

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Objekta piegādātājs:

Valters Grīviņš

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/19687/

Vieta:

Jūrmala

Gads laika joslai:

1935

Izveidošanas datums:

07.06.2013

Labošanas datums:

12.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Tiesības nav skaidras

APLIS piekļuves tiesības:

Šī darba autortiesību un blakustiesību statusu ir vērtējusi organizācija, kas ir padarījusi darbu pieejamu, bet organizācija nespēja izdarīt pārliecinošu lēmumu attiecībā uz autortiesību statusu. Lai iegūtu papildinformāciju, lūdzu, sazinieties ar organizāciju, kas ir padarījusi darbu pieejamu. Šo darbu var brīvi lietot personiskai lietošanai, zinātniskam pētījumam vai pašizglītībai.

APLIS tiesību paziņojums:

Autortiesības nav noteiktas

APLIS piekļuves paziņojums:

Pieejams tīmeklī (bez iespējas lejupielādēt)

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/6048
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes