Ziņas par teritoriju, kur šodien atrodas Pļaviņas sākas no 1600. gada, kad pie Aiviekstes ietekas Daugavā ir atradusies zviedru karaļa nometne un uzceltas skanstes. Skanstes atrašanās vietu minējis jau J. Ch. Brotze 1803.gadā. Pētnieki skanstes izveidošanos attiecina uz 16. gadsimta pirmo pusi, kad Latvijas zemē karoja zviedri un poļi. Ar ģenerāļa Horna pavēli tika uzbūvē ta skanste. Tā tika celta steigā un jau nākamajā gadā tā tika atzīta par vāju nocietinājumu. Karalis lika to nojaukt, jo atjaunot skansti vairs nebija iespējams. Taču to nenojauca. Skansti atjaunoja 1635. gada vasarā. Pēc 1635. g. 4. septembrī pa rakstītā miera līguma, skanste kļuva par zviedru nocietinājumu uz robe žas ar Poliju. Tajā uzturējās patstāvīgs garnizons. Līdz šim laikam Aiviekstes upes labajā krastā, pie ietekas Daugava, saglabājušās skanstes drupas