Nosaukums (latviešu):

Rīga. Mārtiņa iela

Autors:

G. Vilciņš

Oriģināla radīšanas datums:

1929

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Rīga. Mārtiņa iela

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

Mārtiņa un Slokas ielu krustojums

Autors:

G. Vilciņš

Oriģināla radīšanas datums:

1929

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Fiziskais raksturojums (latviešu):

8,8 x 13,7 cm

Fiziskais datu nesējs:

Fotopapīrs

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Ielas

Temats:

Celtnes

Temats:

Slokas iela (Rīga, Latvija)

Temats:

Mārtiņa iela (Rīga, Latvija)

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Rīga (Latvija)

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Pārdaugava (Rīga, Latvija)

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Āgenskalns (Rīga, Latvija)

Anotācija (latviešu):

Ielas posms starp tagadējām Daugavgrīvas un Slokas ielām iezīmēts Rīgas plānā 1876.g. kā iela bez nosaukuma, minēta arī ar neoficiālu nosaukumu Baznīcas iela (Kirchen Str.). Rīgas ielu sarakstā kopš 19. gs. 80. gadu sākuma, nosaukums Mārtiņa iela (Martinstr.; Мартыновская ул.), nosaukta pēc tuvējās Mārtiņa baznīcas. Sākotnēji iela tikai posmā no Daugavgrīvas ielas līdz Slokas ielai. Pēc 20. gs. sākumā izstrādāta projekta iela turpinājās caur Švarcmuižas (Schwartzenhof) mežu līdz Margrietas ielai, ietverot arī daļu vēlākās Valentīna ielas. 20. gados ierīkots ielas turpinājums līdz Alīses ielai. 1939.g. ielas posms no Dreiliņu ielas līdz Margrietas ielai pievienots Valentīna ielai. Līdz 1940.g. oficiāla numerācija astoņos gruntsgabalos. Vācu okupācijas laikā 2. pasaules kara gados nosaukums Martinstr. /Mārtiņa iela/. 20. gadsimta 50. gadu beigās, 60. gadu sākumā ielas posms no Alīses ielas līdz Dreiliņu ielai likvidēts, ielai pieguļošā teritorija iekļauta Āgenskalna priežu dzīvojamo namu masīvā.

Anotācija (latviešu):

Attēla priekšplānā nams Slokas ielā 31. Īres nams celts 1908.g., arhitekta K.Pēkšēna projekts; bij. Blaua, vēlāk Remija (Remy) nams, 20. gadu beigās un 30. gadu 1. pusē Dr. med. A.Hiršberga īpašums, 30. gadu beigās īpašnieks Aleksandrs Ķerpe. 20. gadu 1. pusē tur dzīvoja diplomāts, vēl. ārlietu ministrs (1928-1931) Antons Balodis, 30. gados - LU, vēl. LA docents, agronoms Arvīds Šmits un viņa kundze, pedagoģe, cand. phil. Tekla Šmite, 30. gadu sākumā - ārlietu ministrijas sekretārs, vēsturnieks Juris Vīgrabs, 30. gadu 2. pusē - ģenerālis Kazimirs Olekšs. 20., 30. gadu mijā namā darbojās Adas baroneses Firks (Fircks) privātklīnika. [avots: R.Zalcmanis "Nezināmā Rīga"]

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Fotogrāfijas otrā pusē: "Foto G. Vilciņ Rīgā Kalnciema ielā 29" [ Vilciņš ]

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Oriģināla novietojuma kods:

R0410-29

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

56.948356,24.072402

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22998/

Vieta:

Rīga

Gads laika joslai:

1929

Izveidošanas datums:

07.06.2013

Labošanas datums:

12.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Aizsargāts ar tiesībām

APLIS piekļuves tiesības:

Nav

APLIS tiesību paziņojums:

Ir aizsargāts ar autortiesībām

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav pieejams

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/6124
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes