Slokas iela minēta Rīgas adrešu grāmatā 1861. gadā, sākotnēji kā iela no Daugavgrīvas ielas, ietverot daļu vēlākās Mārtiņa ielas, līdz Iļģuciemam. 1885. gadā iela turpinājās līdz Bolderājas dzelzceļam. 20. gadsimta 20. gadu sākumā, pēc Dammes muižas zemju iekļaušanas pilsētas teritorijā, Slokas iela pagarināta līdz Rīgas administratīvajai robežai pie Beberbeķu ielas. 1930. gadā ielas sākumposms pagarināts no Kalnciema ielas līdz Baložu ielai, un Slokas ielā iekļauta Baložu ielas daļa līdz Dārtas (tagadējai Eduarda Smiļģa) ielai, kā arī pievienota jaunprojektēta iela pāri Uzvaras parkam līdz Šoneru ielai (tagadējam Uzvaras bulvārim). 20. gadsimta 20., 30. gados Slokas ielā atradās vairāki desmiti dažādu amatnieku darbnīcu, fotodarbnīca (nr. 42, vēlāk 45), trīs aptiekas (nr. 12, 14, 76), piecas frizētavas, vairāki kosmētiskie, "zviedru veselības vingrošanas" un masāžas kabineti, sešas konditorejas, ~25 veikali. 1909. gadā pa Slokas ielu, posmā no Kalnciema ielas līdz "Pulka sētai", atklāja tramvaja satiksmi. Līdz 1. pasaules karam šī tramvaja līnija no Daugavmalas gāja līdz Āgenskalna tirgum un tālāk pa Nometņu, Lapu un Švarcmuižas (tagadējo Melnsila) ielām līdz Kalnciema ielai, pa to līdz Slokas ielai (minētajā posmā tramvaja līnija atklāta 1906. gadā). 1927. gadā tramvaja līnija pagarināta no "Pulka sētas" līdz Iļģuciemam. Tramvaja līnijas posms Slokas ielas sākumdaļā ierīkots 30. gadu sākumā pēc ielas regulācijas
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija