Rīga. Brāļu kapi | LNB Digitālā bibliotēka

Metadati

Nosaukums (latviešu):: Rīga. Brāļu kapi
Alternatīvais nosaukums (latviešu):: Brāļu kapu vispārējais skats
Autors:: Autors nav zināms
Oriģināla radīšanas datums:: 193X
Fiziskais raksturojums (latviešu):: 1 fotogrāfija
Fiziskais raksturojums (latviešu):: 8,2 x 13,5 cm
Fiziskais datu nesējs:: Fotopapīrs
Temats:: Fotogrāfijas
Temats:: Rīgas Brāļu kapi (Latvija)
Temats:: Kārlis Zāle, 1888-1942
Temats:: Kara memoriāli
Ģeogrāfiskais nosaukums:: Latvija
Ģeogrāfiskais nosaukums:: Rīga (Latvija)
Anotācija (latviešu):: Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni 2 tūkstoši karavīru. Kaut arī kapi oficiāli tika iesvētīti tikai 1936. gadā, jau 1914. gada 26. septembrī Rīgas rāte saņem lūgumu, kurā teikts, lai kritušie karavīri katrā pilsētā tiktu apglabāti noteiktos kapos un vienā vietā. Tālākā gaitā šādas vietas varētu tikt apstādītas ar kokiem, apjoztas ar žogu, izveidojot īpašus brāļu kapus. Pirmos, uz Rīgu atvestos kritušos,- J. Stūri, A. Havernasu, I. Timmu - apbedīja 1915. gada 15. oktobrī, kapsētai bija izraudzīts blakus Meža kapiem neliels kāpu uzkalniņš, taču karš nebeidzās, un kāpās tika apbedīti arvien vairāk kritušo. Tāpēc vajadzēja kapsētas plānu, lai to varētu pēc vajadzības paplašināt, ko izstrādā Rīgas pilsētas galvenais dārznieks Antonijs Zeidaks. Kapos tika apbedīti arī Brīvības cīņās kritušie. 1919. gada 1. decembrī notika pirmā Latvijas Sarkanā Krusta dibinātā Brāļu kapu kopšanas komitejas sēde. 1920. gadā sāka spriest par kapu arhitektonisko un māksliniecisko izdaiļošanu, atzīstot, ka par pamatu jāņem Antonija Zeidaka izveidotā ainava. 1921. gadā tika rīkots slēgts konkurss. 1922. gada beigās konkursu atkārto, šoreiz tika uzaicināts piedalīties arī Kārlis Zāle, kurš bija ieradies Rīgā, lai piedalītos konkursā par Brīvības pieminekļa projektu, kurš arī uzvarēja slēgtajā konkursā. 1942. gadā pats tēlnieks arī apbedīts šajos kapos. Pirmmetu izstrādāja tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Aleksandrs Birzenieks, Pēteris Feders un Antonijs Zeidaks. 1924. gada 18. novembrī svinīgā ceremonijā tika likts Rīgas Brāļu kapu izbūves pamatakmens. Arhitektonisko darbus vadīja Pēteris Feders. Mirstošo jātnieku pirmo grupu atklāja 1927. gada 20. novembrī, otro - 1928. gada 2. septembrī. Mātes tēlu atklāja 1929. gada 13. oktobrī. 1930. gadā sākās vārtu izbūve, vēlāk tika veidotas četras karavīru figūras ar vairogiem - četru novadu heraldiskie tēli, 1936. gadā noslēdzošajā sienā iekala Latvijas pilsētu un 19 apriņķu ģerboņus. Kapus svinīgi iesvētīja 1936. gada 11. novembrī - Lāčplēša dienā, klātesot Valsts prezidentam un valdībai. Padomju laikā Rīgas Brāļu kapos tika apbedīti arī sarkanās armijas kareivji. Avots: Vikipēdija
Oriģināla turētājs (*):: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:: Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija
Oriģināla novietojuma kods:: R0314-3
Adrese:: Aizsaules iela 1b, Rīga
Pieder kolekcijai:: Zudusī Latvija (Kolekcija)
Objekta piegādātājs:: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tīmekļa saite:: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/23211/
Vieta:: Rīga
Gads laika joslai:: 1931
Izveidošanas datums:: 07.06.2013
Labošanas datums:: 12.09.2026
APLIS autortiesību statuss:: Tiesības nav skaidras
APLIS piekļuves tiesības:: Šī darba autortiesību un blakustiesību statusu ir vērtējusi organizācija, kas ir padarījusi darbu pieejamu, bet organizācija nespēja izdarīt pārliecinošu lēmumu attiecībā uz autortiesību statusu. Lai iegūtu papildinformāciju, lūdzu, sazinieties ar organizāciju, kas ir padarījusi darbu pieejamu. Šo darbu var brīvi lietot personiskai lietošanai, zinātniskam pētījumam vai pašizglītībai.
APLIS tiesību paziņojums:: Autortiesības nav noteiktas
APLIS piekļuves paziņojums:: Pieejams tīmeklī (bez iespējas lejupielādēt)
Bloķēts:: Nē
Resursa virstips:: Attēls
Resursa tips:: Atklātne
URI:: https://dom.lndb.lv/data/obj/6201
RDF dati | XML dati

Metadati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes

Lūdzu uzgaidiet