Māras dīķis (agrāk Marijas dzirnavu ezers) Rīgas vēsturē vairākkārt pieminēts kā bruņotu sadursmju un kauju vieta. Jau 1226. gadā šeit bija uzceltas Rīgas bīskapa dzirnavas, bet 1245. gadā pie tām notika pirmā kauja ar uzbrucējiem lietuviešiem. Dzirnavas atradās vietā, kur Mārupīte iztek no Māras dīķa, tās darbojušās vēl 20. gadsimta sākumā. 1902. gadā dzirnavās uzstādīts jauns tvaika dzinējs graudu malšanai. Dzirnavu ēka nojaukta 20. gados, rekonstruējot līdzās esošo Altonavas (tagadējās Ojāra Vācieša) ielas, Friča Brīvzemnieka ielas un jaunprojektētās Māras alejas krustojumu. 20. gadu vidū dzirnavu ezers ticis nolaists, ar nolūku tā dūņas izmantot augsnes mēslošanai; vēlāk tas no jauna uzstādināts un izmantots arī kā zivju audzētava. Māras dīķa krastā, Mārupes ielas pusē, 20. gadu beigās ierīkoja pilsētas peldētavu, tur bijusi koka ēka peldētāju ģērbtuvēm un pilsēta algojusi peldētavas uzraugu (peldētava slēgta 1959. gadā). Tur atradās arī laivu izīrēšanas vieta, bet ziemās – slidotava
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija