Pirmo dzelzceļa tiltu Rīgā pār Daugavu uzcēla 1871.-1872. gadā. To dēvēja par Dzelzs tiltu un tas kalpoja arī gājēju un pajūgu kustībai. 1917. gadā, krievu armijai atkāpjoties no Rīgas, saspridzināja trīs vidējos tilta posmus. Sākotnēji tos atjaunoja ar koka konstrukcijām. Līdz 1938. gadam vecās koka konstrukcijas un sarūsējušos dzelzs posmus nomainīja ar jaunām dzelzs konstrukcijām, tilta galos ierīkoja pajūgu satiksmei piemērotas nobrauktuves. Atjaunoto tiltu satiksmei atklāja 1938. gadā un nosauca par Zemgales tiltu. Otrā pasaules kara laikā tiltu uzspridzināja un pēc kara to neatjaunoja. 1914. gadā satiksmei atklāja jauno Dzelzceļa tiltu, ko uzcēla gandrīz blakus vecajam Dzelzs tiltam. 1917. gadā, krievu karaspēkam atkāpjoties, tiltu mēģināja sagraut, bet paspēja uzspridzināt tikai divas tilta kopnes. Vācu okupācijas vara tiltu atjaunoja. 1944. gadā, vācu armijai atkāpjoties, uzspridzināja visas tilta kopnes un balstus. Tilta atjaunošanu pabeidza 1951. gadā
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija