Nosaukums (latviešu):

Rīga. Marijas iela

Autors:

Autors nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

193X

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Rīga. Marijas iela

Autors:

Autors nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

193X

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Fiziskais raksturojums (latviešu):

7,7 x 14,9 cm

Fiziskais datu nesējs:

Fotopapīrs

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Ielas

Temats:

Autobusi

Temats:

Marijas iela (Rīga, Latvija)

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Rīga (Latvija)

Anotācija (latviešu):

Iela iezīmēta Rīgas 1797. gada plānā, 1810. gadā Rīgas adrešu grāmatā minēta ar nosaukumu Jaunā iela (no Elizabetes līdz Terēzes ielai, vēlāk līdz Pērnavas ielai). Jaunierīkotam ielas posmam no tagadējā Raiņa bulvāra līdz Elizabetes ielai 1860. gadā piešķīra nosaukumu Marijas iela, Krievijas imperatora Aleksandra II sievas Marijas Aleksandrovnas vārdā. Pēc ielas pagarināšanas līdz Stacijas laukumam arī kā Marijas bulvāris. 1885. gadā Marijas ielai pievienoja Jauno ielu. Nosaukums 2. pasaules kara vācu okupācijas laikā 1941. gada VIII apmēram 10 dienas Kalpakstr., tad Pleskauer Str. (Krievijas pilsētas vārdā). 1950. gadā pārdēvēta par Suvorova ielu, krievu karavadoņa, ģenerālisimusa Aleksandra Suvorova vārdā. 1989. gadā ielu sadalīja divās daļās – posmam no Stacijas laukuma līdz Blaumaņa ielai atjaunots nosaukums Marijas iela, tālākajam posmam, t.sk. agrāk pievienotajai Pionieru ielai, piešķirts nosaukums Aleksandra Čaka iela, saglabājot vienotu numerāciju. 1885. gadā pa Marijas ielu atklāja zirgu tramvaja līniju (tā gāja no tagadējā Aspazijas bulvāra pa Marijas ielu līdz Stabu ielai, tālāk līdz Avotu ielai), no 1901. gada šajā līnijā kursēja elektriskais tramvajs. No 1904. gada elektriskā tramvaja līnija, kas gāja pa tagadējo Krišjāņa Barona ielu, tika novirzīta pa Matīsa ielu līdz Marijas ielai un pa to turpinājās līdz tagadējai Tallinas ielai. Tramvaja līnija pa Marijas ielu no Centra puses līdz Stabu ielai (tā turpinājās pa Avotu un tagadējo Jāņa Asara ielu līdz Grīziņkalnam, pēc 2. pasaules kara arī tālāk pa Pērnavas ielu) pastāvēja līdz 60. gadu vidum

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Oriģināla novietojuma kods:

R0336-16

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

56.947490,24.119014

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/23628/

Vieta:

Rīga

Gads laika joslai:

1933

Izveidošanas datums:

07.06.2013

Labošanas datums:

12.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Tiesības nav skaidras

APLIS piekļuves tiesības:

Šī darba autortiesību un blakustiesību statusu ir vērtējusi organizācija, kas ir padarījusi darbu pieejamu, bet organizācija nespēja izdarīt pārliecinošu lēmumu attiecībā uz autortiesību statusu. Lai iegūtu papildinformāciju, lūdzu, sazinieties ar organizāciju, kas ir padarījusi darbu pieejamu. Šo darbu var brīvi lietot personiskai lietošanai, zinātniskam pētījumam vai pašizglītībai.

APLIS tiesību paziņojums:

Autortiesības nav noteiktas

APLIS piekļuves paziņojums:

Pieejams tīmeklī (bez iespējas lejupielādēt)

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/6321
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes