Iela iezīmēta Rīgas 1797. gada plānā, 1810. gadā Rīgas adrešu grāmatā minēta ar nosaukumu Jaunā iela (no Elizabetes līdz Terēzes ielai, vēlāk līdz Pērnavas ielai). Jaunierīkotam ielas posmam no tagadējā Raiņa bulvāra līdz Elizabetes ielai 1860. gadā piešķīra nosaukumu Marijas iela, Krievijas imperatora Aleksandra II sievas Marijas Aleksandrovnas vārdā. Pēc ielas pagarināšanas līdz Stacijas laukumam arī kā Marijas bulvāris. 1885. gadā Marijas ielai pievienoja Jauno ielu. Nosaukums 2. pasaules kara vācu okupācijas laikā 1941. gada VIII apmēram 10 dienas Kalpakstr., tad Pleskauer Str. (Krievijas pilsētas vārdā). 1950. gadā pārdēvēta par Suvorova ielu, krievu karavadoņa, ģenerālisimusa Aleksandra Suvorova vārdā. 1989. gadā ielu sadalīja divās daļās – posmam no Stacijas laukuma līdz Blaumaņa ielai atjaunots nosaukums Marijas iela, tālākajam posmam, t.sk. agrāk pievienotajai Pionieru ielai, piešķirts nosaukums Aleksandra Čaka iela, saglabājot vienotu numerāciju. 1885. gadā pa Marijas ielu atklāja zirgu tramvaja līniju (tā gāja no tagadējā Aspazijas bulvāra pa Marijas ielu līdz Stabu ielai, tālāk līdz Avotu ielai), no 1901. gada šajā līnijā kursēja elektriskais tramvajs. No 1904. gada elektriskā tramvaja līnija, kas gāja pa tagadējo Krišjāņa Barona ielu, tika novirzīta pa Matīsa ielu līdz Marijas ielai un pa to turpinājās līdz tagadējai Tallinas ielai. Tramvaja līnija pa Marijas ielu no Centra puses līdz Stabu ielai (tā turpinājās pa Avotu un tagadējo Jāņa Asara ielu līdz Grīziņkalnam, pēc 2. pasaules kara arī tālāk pa Pērnavas ielu) pastāvēja līdz 60. gadu vidum
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija