Vecā, 14. gadsimtā celtā Rātsnama vietā līdz Otrajam pasaules karam atradās 1750.–1765. gadā celtais Rātsnams, celts pēc inženiera J. F. fon Etingera projekta. Lielākā pārbūve Rātsnamā notika 1806. gadā, kad izjauca ēkas simetriju, jo vajadzēja paplašināt par šauru kļuvušās telpas. 1847.–1850. gadā izbūvēts ēkas trešais stāvs, arhitekta J. D. Felsko projekts. Rātsnama izskatam stipri kaitēja Rātslaukuma līmeņa pacelšana pēc vaļņu nojaukšanas. Ēka zaudēja pagraba stāvu un uzejas kāpnes. Ap Rātsnamu bija novietoti ar galiem zemē iemūrēti 49 lielgabali. 20. gadsimta 20., 30. gados šajā namā no vecās rāts kā atmiņa bija palikuši vēl pāris rāts locekļu atzveltņu krēsli un lielais galds. 20. gs. 20., 30. gados Rātsnamā atradās Rīgas pilsētas diskonta banka, Rīgas pilsētas bibliotēka (ēkas otrajā un trešajā stāvā), dažu rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumu kantori; līdz 1940. gadam ēkas pirmajā stāvā darbojās Rīgas pilsētas bāriņu tiesa. Pēc 1941. gada jūnija ugunsgrēka bija saglabājies izdedzis nama korpuss, kuru nojauca tikai 1954. gadā, atbrīvojot vietu vēlākajai RPI (tagad RTU) laboratoriju korpusa jaunbūvei. Jaunais Rātsnams uzbūvēts 21. gs. sākumā, izveidojot vecajam Rātsnamam līdzīgu fasādi (projekta autors - arhitektu birojs “Sestais stils”). Ēka atklāta 2003. gada 4.novembrī
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija