Laukums izveidojies 13. gadsimta otrajā pusē; 1339. gadā minēts kā Tirgus laukums (Marktplatz) - laukumā atradās tirgus, kas tur pastāvēja līdz 18. gadsimta vidum. Uz laukumu veda četru galveno Rīgas ielu trases: Tirgoņu, Kaļķu, Audēju un Grēcinieku, un Kungu iela. 16. gadsimtā nosaukums Rathausplatz, latviski saukts Rātūža laukums. No 1923. gada oficiālais nosaukums Rātslaukums. Līdz 19. gadsimta 60. gadiem daļa no laukuma pie pilsētas svariem kā Svaru laukums (Wageplatz). Apbūve laukuma R pusē nojaukta 1937. gadā, atbrīvojot vietu projektētā pilsētas valdes biroju nama celtniecībai, pārējā Rātslaukuma apbūve smagi cieta Otrā pasaules kara laikā 1941. gada jūnijā. Pēc Otrā pasaules kara ēku drupas tika novāktas un bijušā Rātslaukuma teritorija, līdz ar apkārtējiem agrāko Mazās Grēcinieku, Krievu, Melngalvju, Lielās un Mazās Svaru ielas, daļēji Ķemerejas, Lielās Monētu, Lielās Pēterbaznīcas ielas apbūves kvartāliem, 1950. gadā tika nosaukta par Vecrīgas laukumu. 1965. gadā to pārdēvēja par Latviešu sarkano strēlnieku laukumu, 1990. gadā – par Latviešu strēlnieku laukumu. 1999. gadā laukums tika atdalīts no Latviešu strēlnieku laukuma un atguva nosaukumu Rātslaukums
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija