Vidzemes guberņas teritorija tika inkorporēta Krievijas impērijas sastāvā 1721. gadā. Pirms tam tā bija atkarīga no Zviedrijas un pastāvēja ar nosaukumu "Rīgas gubernatūra" jeb Zviedru Vidzeme, vēl agrāk – Pārdaugavas hercogiste vai Līvzeme. Tajā ietilpa Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Tērbatas apriņķi, kas bija sadalīti pilsnovados, vēlāk draudzēs. Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads un Igaunijas dienvidi. Vidzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments – Vidzemes landtāgs. Līdz pat 19.gs. beigām Vidzemes guberņas oficiālā valoda bija vācu valoda. Civilās pārvaldes augstākā vara bija gubernatoram. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija. Gubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. Vidzemes guberņa pastāvēja līdz pat Pirmajam pasaules karam, kad pēc Brestļitovskas miera līguma Krievija atsacījās no Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņām un formāli tika nodibināta Apvienotā Baltijas hercogiste. 1920. gadā bijusī Vidzemes guberņa pēc etniskā principa tika sadalīta starp Latvijas un Igaunijas Republikām