Biržas komercskola celta no 1902. līdz 1905. gadam. Tas ir viens no iespaidīgākajiem Rīgas 20. gadsimta sākuma arhitektūras pieminekļiem - neogotiska ēka (arhtiekts V. L. Bokslafs). Pēc pasūtītāja - Rīgas Biržas komitejas - prasības ēka tika veidota „ķieģeļu gotikas" formās, atspoguļojot Hanzas pilsētas vēsturiskās tradīcijas. Ēkas apjomu kārtojumā skaidri atspoguļojas celtnes iekšējā telpiskā struktūra: mācību klases atrodas gar Krišjāņa Valdemāra ielu, bet Lielā zāle, kāpņu telpa un skolotāju dzīvokļi - gar Kalpaka bulvāri. Ēkas iekšējā un ārējā apdarē izmantoti augstvērtīgi vietējie un importētie materiāli - parasti, profilēti vai glazēti sarkanie apdares ķieģeļi, keramikas flīzes, dažādi akmeņi. Ieejas portika kolonnas izgatavotas no Rembates dolomītsmilšakmens. Vairākos iekštelpu apdares ornamentālajos gleznojumos izmantoti jūgendstila motīvi. Milzīgās jūgendstila vitrāžas kāpņu telpas logos izgatavotas E. Todes darbnīcā Rīgā
Anotācija (latviešu):
Tālumā redzams Valsts mākslas muzejs. Laikā no 1903. līdz 1905.gadam Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības vajadzībām tika uzcelta LNMM galvenā ēka Nikolaja ielā, kas ir pirmā īpaši muzeja vajadzībām būvētā celtne Baltijā. Projekta autors un pirmais muzeja direktors bija vācu tautības arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (1849–1919). Abas ēkas atrodas uz Nikolaja ielas (tagad Krišjāņa Valdemāra iela)