Rīga. Brīvības bulvāris un Katedrāle | LNB Digitālā bibliotēka

Metadati

Nosaukums:: Rīga. Brīvības bulvāris un Katedrāle
Oriģināla radīšanas datums:: [191-]
Anotācija (latviešu):: Rīgas priekšpilsētas centrālā iela pēc 1754. gada zīmētā plāna bija Lielā Smilšu iela, ko sauca arī par Lielo Smilšu ceļu. Tā sākās no pilsētas nocietinājumiem un sniedzās līdz Lielajai Kalēju ielai (tagad Ģertrūdes iela) un beidzās pie Raunas vārtiem. Pēc 1815. gada, kad pārplānoja 1812. gadā nodedzināto priekšpilsētu, paplašināja Esplanādi līdz Elizabetes ielai, aiz kuras sākās apbūves teritorija. Lielā Smilšu iela ieguva jaunu trasi, kas sakrīt ar tagadējo Brīvības ielu posmā no Elizabetes ielas līdz Gaisa tiltam. 1818. gadā ielas galā atklāja Triumfa arku, ko nosauca par Aleksandra vārtiem un pēc tam arī ielu pārdēvēja par Aleksandra ielu, kas 19. gadsimta pirmajā pusē bija vistālāk apbūvētā iela. Pēc vaļņu nojaukšanas 1859. gadā, Aleksandra ielu pagarināja līdz Pilsētas kanālam un 1861. gadā nosauca par Lielo Aleksandra ielu. Laika posmā no 1870. līdz 1876. gadam Lielās Aleksandra ielas posmu no Pilsētas kanāla līdz Elizabetes ielai nosauca par Aleksandra bulvāri.20. gadsimta sākumā Lielo Aleksandra ielu sauca par Aleksandra ielu. 1923. gadā to pārdēvēja par Brīvības ielu, Aleksandra bulvāri par Brīvības bulvāri, bet Pēterburgas šoseju (no Gaisa tilta līdz Juglai) Rīgas ārpilsētas novadā par Vidzemes šoseju. 1935. gadā Vidzemes šoseju (līdz pilsētas administratīvajai robežai) pārdēvēja par Brīvības gatvi. Pēc Padomju Savienības okupācijas 1950. gadā Svērtuves un Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu un Brīvības gatvi apvienoja vienā maģistrālē un nosauca par Ļeņina ielu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Ļeņina ielai tika atdots Brīvības ielas nosaukums, vienlaikus atdalot Kaļķu ielu, bet saglabājot vienoto numerāciju, kas Brīvības bulvārim sākas ar 19. un 30. numuriem nepāra un pāra pusēs. (Vikipēdija) Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle ir Neobizantiešu stilā celta sakrālā ēka, kas raksturīga eklektisma perioda pareizticīgo dievnamiem, celta 1876.—1884. gados pēc arhitekta R. Pflūga projekta. Pirmā ēka, ko uzcēla Rīgas Esplanādes laukumā. Ēkas celtniecības gaitā 1880. gadā sākotnējais projekts tika mainīts: ēku papildināja ar zvanu torni, kam par iemeslu bija imperatora Aleksandra II dāvinājums katedrālei — divpadsmit Maskavā lieti zvani. Katedrāles būvapjomu vainago pieci kupoli, kas sākotnēji bija ar zeltītām ribām un krustiem. Dzelteno ķieģeļu sienas ieklātas ar horizontālām sarkanbrūnu betona plāksnīšu joslām. Ikonostasu gleznojuši Pēterburgas mākslas akadēmijas profesori. Fasādes dekoratīvi plastisko apdari veikusi tēlnieka Augusta Folca firma. PSRS varas iestādes 1963. gadā katedrāli slēdza, lika nozāģēt krustus un noņemt zvanus, izņemot divus lielākos, kurus iemūrēja. Pēc Jura Kalnbērza projekta to pārbūvēja par "Zinību namu", izveidoja starpstāvu pārsegumus un kupolā iekārtoja planetāriju. Vienā no sānu altārtelpām atradās kafejnīca, ko tautā trāpīgi iesauca par „Dieva ausi”. Drīz pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Valdemārs Feldmanis dievnamam uzdāvināja zeltītus krustus, kas bija izgatavoti Vircburgas amatniecības skolas darbnīcās. 1991. gada vasarā Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli atkal atdeva ticīgajiem un pēc gandrīz 30 gadu pārtraukuma tajā notika svinīgs dievkalpojums. 1992. gada 7. janvārī Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps Aleksandrs atjaunotajā katedrālē noturēja liturģiju, pēc kuras garīdzniecība aizlūdza par valsts valdību un visiem iedzīvotājiem. (Vikipēdija)
Vispārīgās piezīmes:: Atklātnes frontālajā pusē teksts: Riga. Alexanderboulevard. Kathedrale.Рига. Александровскiй бульварь. Соборь.
Oriģināla turētājs:: Jānis Zeps
Objekta piegādātājs:: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Ģeodēziskie sākumdati:: WGS84
Punkta koordinātas:: 56.953809,24.116053
Pieder kolekcijai:: Zudusī Latvija (Kolekcija)
Alternatīvais nosaukums:: Rīga. Aleksandra Bulvāris
Fiziskais raksturojums:: 1 atklātne
Temats:: Atklātnes
Temats:: Pilsētas
Temats:: Ielas
Temats:: Austrumu Ortodoksālās baznīcas ēkas
Temats:: Jokstu senkapi (Latvija)
Ģeogrāfiskais nosaukums:: Latvija
Ģeogrāfiskais nosaukums:: Rīga (Latvija)
Fiziskais datu nesējs:: Papīrs
Tīmekļa saite:: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/24152/
Vieta:: Rīga
Gads laika joslai:: 1910
Izveidošanas datums:: 07.06.2013
Labošanas datums:: 23.09.2013
APLIS autortiesību statuss:: Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:: Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:: Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:: Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Resursa virstips:: Attēls
Resursa tips:: Atklātne
URI:: https://dom.lndb.lv/data/obj/6463
RDF dati | XML dati

Metadati

Pieejamās datnes

Arhīvdatnes

Lūdzu uzgaidiet