1897. gadā Rīgas pilsētas valde nolemj, ka nobriedusi nepieciešamība pēc otra pilsētas teātra (pirmais bija tā sauktais Vācu teātris - tagadējā Nacionālā opera). 1899. gada jūnijā sākas būvdarbi. Teātra ēka tiek celta pēc latviešu arhitekta A.Reinberga projekta. Interesants ir fakts, ka, rokot būvbedri izraudzītajā vietā pie pilsētas kanāla, atklājas ap 300 gadu veci, labi saglabājušies zviedru ravelīna pāļi. Celtniekiem jāņem vērā arī plūstošās smiltis, tāpēc ēkas pamatos tiek guldīti 1493 pāļi.Visas ēkas un skatuves iekārtu kopējās izmaksas ir 344 964 tā laika Krievijas rubļi un 21 kapeika. Skatuves iekārtas tiek izrakstītas no Minhenes. 1902.gada 14.septembrī Rīgas pilsētas Otrais jeb Krievu teātris tiek iesvētīts. 1918.gada 18.novembrīteātra ēkā tiek proklamēta Latvijas Republika. 1919.gada 8. februārī Latvijas PSR Valdības priekšsēdētājs Pēteris Stučka ar dekrētu pa teātru nacionalizāciju šo ēku piešķir jaundibinātajam Strādnieku teātrim. Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājs rakstnieks Andrejs Upīts ir faktiskais teātra vadītājs. 1919.gada 21.maijā Strādnieku teātris beidz savu darbību. 1919.gada 30. novembrī tiek atklāts Latvijas Nacionālais teātris. 1940.gada vasarā Latvijas Nacionālais teātris padomju opkupācijas pirmajā gadā tiek pārdēvēts par Drāmas teātri. 1988.gada 17. novembrī teātris atgūst Latvijas Nacionālā teātra vārdu. (http://www.teatris.lv/lv/teatris/par-teatri/vesture)