Rīga. Brīvības bulvāris | LNB Digitālā bibliotēka

Metadati

Nosaukums (latviešu):: Rīga. Brīvības bulvāris
Alternatīvais nosaukums (latviešu):: Rīga. Aleksandra Bulvāris
Autors:: Autors nav zināms
Oriģināla radīšanas datums:: 191X
Fiziskais raksturojums (latviešu):: 1 atklātne
Fiziskais datu nesējs:: Papīrs
Temats:: Atklātnes
Temats:: Ielas
Temats:: Jokstu senkapi (Latvija)
Temats:: Latvijas Nacionālā opera
Temats:: Rīgas Pilsētas teātris
Ģeogrāfiskais nosaukums:: Latvija
Ģeogrāfiskais nosaukums:: Rīga (Latvija)
Anotācija (latviešu):: Rīgas priekšpilsētas centrālā iela pēc 1754. gada zīmētā plāna bija Lielā Smilšu iela, ko sauca arī par Lielo Smilšu ceļu. Tā sākās no pilsētas nocietinājumiem un sniedzās līdz Lielajai Kalēju ielai (tagad Ģertrūdes iela) un beidzās pie Raunas vārtiem. Pēc 1815. gada, kad pārplānoja 1812. gadā nodedzināto priekšpilsētu, paplašināja Esplanādi līdz Elizabetes ielai, aiz kuras sākās apbūves teritorija. Lielā Smilšu iela ieguva jaunu trasi, kas sakrīt ar tagadējo Brīvības ielu posmā no Elizabetes ielas līdz Gaisa tiltam. 1818. gadā ielas galā atklāja Triumfa arku, ko nosauca par Aleksandra vārtiem un pēc tam arī ielu pārdēvēja par Aleksandra ielu, kas 19. gadsimta pirmajā pusē bija vistālāk apbūvētā iela. Pēc vaļņu nojaukšanas 1859. gadā, Aleksandra ielu pagarināja līdz Pilsētas kanālam un 1861. gadā nosauca par Lielo Aleksandra ielu. Laika posmā no 1870. līdz 1876. gadam Lielās Aleksandra ielas posmu no Pilsētas kanāla līdz Elizabetes ielai nosauca par Aleksandra bulvāri.(Vikipēdija) Aleksandra bulvāris veidojies pilsētas nocietinājumu norakšanas laikā, pagarinot Aleksandra (tagad Brīvības) ielu no Elizabetes ielas līdz Kaļķu ielas galam. Aleksandra bulvārī bija dzīva satiksme. Pa to diendienā kursēja 2. un 3. līnijas tramvaji. Zirgu tramvaji Rīgas ielās parādījās jau 1882. gadā, bet 1901. gadā tos nomainīja eletriskie tramvaji. Atklātnes fonā redzams Vācu teātris un tā priekšā dārzs (mūsdienās Nacionālā opera)
Vispārīgās piezīmes (latviešu):: Atklātnes frontālajā pusē teksts: Рига.Александровскiй бульварь.Riga. Alexanderboulevard. Otrajā pusē: Акц.О-во Грандбергь вь Стокгольмь.5
Oriģināla turētājs (*):: Jānis Zeps
Ģeodēziskie sākumdati:: WGS84
Punkta koordinātas:: 56.951071,24.112426
Pieder kolekcijai:: Zudusī Latvija (Kolekcija)
Objekta piegādātājs:: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tīmekļa saite:: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/24156/
Vieta:: Rīga
Gads laika joslai:: 1910
Izveidošanas datums:: 07.06.2013
Labošanas datums:: 12.09.2026
APLIS autortiesību statuss:: Tiesības nav skaidras
APLIS piekļuves tiesības:: Šī darba autortiesību un blakustiesību statusu ir vērtējusi organizācija, kas ir padarījusi darbu pieejamu, bet organizācija nespēja izdarīt pārliecinošu lēmumu attiecībā uz autortiesību statusu. Lai iegūtu papildinformāciju, lūdzu, sazinieties ar organizāciju, kas ir padarījusi darbu pieejamu. Šo darbu var brīvi lietot personiskai lietošanai, zinātniskam pētījumam vai pašizglītībai.
APLIS tiesību paziņojums:: Autortiesības nav noteiktas
APLIS piekļuves paziņojums:: Pieejams tīmeklī (bez iespējas lejupielādēt)
Bloķēts:: Nē
Resursa virstips:: Attēls
Resursa tips:: Atklātne
URI:: https://dom.lndb.lv/data/obj/6467
RDF dati | XML dati

Metadati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes

Lūdzu uzgaidiet