Sākotnēji kapsētas teritorija tika sadalīta daudzos sektoros, kurus šķir žogi, vārti un vaļņi, aiz katra no tiem atrodas noteiktu konfesiju apbedījumi. Luterāņu kapsēta tika atklāta 1909. gadā, pareizticīgo un luterāņu kapsētas- 1911. gadā. Pareizticīgo kapsētā apbedīti vairāk kā 300 kritušie karavīri Pirmajā Pasaules karā, par viņu piemiņu atgādina granīta obelisks ar Jura krusta zīmi pakājē. Netālu atrodas arī pretinieku- Vāczemes karavīru apbedījumi. Atsevišķās vietās apbedīti krievu gūstekņi- turku karavīri, kā arī 1919. gadā kritušie vācbaltu zemessardzes vīri, kas cīnījās pret lieliniekiem pie Līvāniem. Vecticībnieki uzlikuši piemiņas zīmi savas ticības kritušajiem par Latvijas brīvību. 1941. gada 27. jūnijā nošauto jēkabpiliešu kapu vietas iezīmē Laimoņa Blumberga veidotais "Sāpju mātes" tēls- sērojoša sieviete uz ceļiem tur nošauto dēlu. Visā kapsētas teritorijā ir gan izcilu un ievērojamu jēkabpiliešu apbedījumi, gan mākslas un kultūrvēsturiski pieminekļi. Pilsētas kapsētas teritorija patlaban aizņem 22 hektārus