Nosaukums (latviešu):

Rīga. Brāļu kapu vārti

Autors:

Valdemārs Upītis, 1904-1986

Izdevējs:

Rīga : V. Upītis

Oriģināla radīšanas datums:

194X

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Rīga. Brāļu kapu vārti

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

Riga. Eingang zum Bruderfriedhof

Autors:

Valdemārs Upītis, 1904-1986

Izdevējs:

Rīga : V. Upītis

Oriģināla radīšanas datums:

194X

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 atklātne

Fiziskais raksturojums (latviešu):

9 x 14 cm

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Temats:

Vārti

Temats:

Aerofotogrāfijas

Temats:

Rīgas Brāļu kapi (Latvija)

Temats:

Kārlis Zāle, 1888-1942

Temats:

Kara memoriāli

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Rīga (Latvija)

Anotācija (latviešu):

Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni 2 tūkstoši karavīru. Kaut arī kapi oficiāli tika iesvētīti tikai 1936. gadā, jau 1914. gada 26. septembrī Rīgas rāte saņem lūgumu, kurā teikts, lai kritušie karavīri katrā pilsētā tiktu apglabāti noteiktos kapos un vienā vietā. Tālākā gaitā šādas vietas varētu tikt apstādītas ar kokiem, apjoztas ar žogu, izveidojot īpašus brāļu kapus. Pirmos, uz Rīgu atvestos kritušos,- J. Stūri, A. Havernasu, I. Timmu - apbedīja 1915. gada 15. oktobrī, kapsētai bija izraudzīts blakus Meža kapiem neliels kāpu uzkalniņš, taču karš nebeidzās, un kāpās tika apbedīti arvien vairāk kritušo. Tāpēc vajadzēja kapsētas plānu, lai to varētu pēc vajadzības paplašināt, ko izstrādā Rīgas pilsētas galvenais dārznieks Antonijs Zeidaks. Kapos tika apbedīti arī Brīvības cīņās kritušie. 1919. gada 1. decembrī notika pirmā Latvijas Sarkanā Krusta dibinātā Brāļu kapu kopšanas komitejas sēde. 1920. gadā sāka spriest par kapu arhitektonisko un māksliniecisko izdaiļošanu, atzīstot, ka par pamatu jāņem Antonija Zeidaka izveidotā ainava. 1921. gadā tika rīkots slēgts konkurss. 1922. gada beigās konkursu atkārto, šoreiz tika uzaicināts piedalīties arī Kārlis Zāle, kurš bija ieradies Rīgā, lai piedalītos konkursā par Brīvības pieminekļa projektu, kurš arī uzvarēja slēgtajā konkursā. 1942. gadā pats tēlnieks arī apbedīts šajos kapos. Pirmmetu izstrādāja tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Aleksandrs Birzenieks, Pēteris Feders un Antonijs Zeidaks. 1924. gada 18. novembrī svinīgā ceremonijā tika likts Rīgas Brāļu kapu izbūves pamatakmens. Arhitektonisko darbus vadīja Pēteris Feders. Mirstošo jātnieku pirmo grupu atklāja 1927. gada 20. novembrī, otro - 1928. gada 2. septembrī. Mātes tēlu atklāja 1929. gada 13. oktobrī. 1930. gadā sākās vārtu izbūve, vēlāk tika veidotas četras karavīru figūras ar vairogiem - četru novadu heraldiskie tēli, 1936. gadā noslēdzošajā sienā iekala Latvijas pilsētu un 19 apriņķu ģerboņus. Kapus svinīgi iesvētīja 1936. gada 11. novembrī - Lāčplēša dienā, klātesot Valsts prezidentam un valdībai. Padomju laikā Rīgas Brāļu kapos tika apbedīti arī sarkanās armijas kareivji. Avots: Vikipēdija

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Oriģināla novietojuma kods:

R0314-17

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/24728/

Vieta:

Rīga

Gads laika joslai:

1942

Izveidošanas datums:

07.06.2013

Labošanas datums:

12.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Aizsargāts ar tiesībām

APLIS piekļuves tiesības:

Nav

APLIS tiesību paziņojums:

Ir aizsargāts ar autortiesībām

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav pieejams

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/6597
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes